Valdis Muižnieks

Dzimis 1935.gada 22.februārī, miris 2013.gada 29.novembrī

No 1951. līdz 1953.gadam spēlējis Rīgas Dinamo, no 1954. līdz 1964.gadam Rīgas ASK, no 1964. līdz 1969.gadam Rīgas VEF.

Četrkārtējs PSRS čempions (1955.-1958.), divkārtējs vicečempions (1962., 1964.), četrkārtējs bronzas ieguvējs (1959., 1961., 1973., 1966.).

Trīskārtējs Eiropas kausa izcīņas uzvarētājs (1958.-1960.).

No 1954. līdz 1967.gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies četrās PSRS tautu spartakiādēs un 103 spēlēs. PSRS tautu spartakiādes čempions (1956) un 3.vietas ieguvējs (1959., 1963.).

No 1956. līdz 1964.gadam spēlējis Padomju Savienības izlasē. Trīskārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (1956., 1960., 1964.), trīskārtējs Eiropas čempions (1957., 1959., 1961.).

Valdis Muižnieks basketbolu nopietni sāka spēlēt tikai 16 gadu vecumā Dinamo komandā Eiropas 1939.gada vicečempiona Jura Silarāja vadībā. Pusaudža gados dažādās sportiskās aktivitātēs iegūtais rūdījums ļāvis ātri apgūt groza bumbas pamatus.

Par īstu iedvesmas avotu Valdim un viņa vienaudžiem kļuva dažus gadus vecākā Maigoņa Valdmaņa debija Helsinku olimpiskajās spēlēs. „Radās ticība: ja jau Maigais var, kāpēc gan lai arī es nevarētu?! No aizraušanās basketbols pamazām kļuva par dzīvesveidu,” atceras pats Valdis.

Pēc iesaukšanas padomju armijā 1954.gadā Muižnieks nokļuva pie domubiedriem ASK komandā. Spēlēja uzbrūkošā aizsarga vai vieglā uzbrucēja pozīcijā. Precīzi uzbruka no pustālās distances un pēc caurgājieniem, ļoti labi sadarbojās ar centra spēlētāju Jāni Krūmiņu, acīgi pārķēra bumbu aizsardzībā.

Aleksandrs Gomeļskis: „Valdis ir jautrs, interesants un gudrs cilvēks. Viņa iespaids uz komandas biedriem bija milzīgs. Piesaistīja viņa apdāvinātība, humora izjūta un rakstura stabilitāte. Cik daudz svarīgu punktu Rīgas ASK un PSRS izlasei Jānis Krūmiņš guva pēc precīzām Muižnieka piespēlēm! Savukārt Jānis nekad nelaida garām izdevību atspēlēt bumbu Valdim, tiklīdz pēdējais bija brīvs. Nekāda egoisma, pilnīga nesavtība – tāds bija mūsu komandas stils.”

1956.gadā Padomju Savienības olimpiskajā izlasē Muižnieks iekļuva kā viens no tālākajiem rezervistiem, bet turpmākajos gados izvirzījās par vienu no lielvalsts galvenās komandas līderiem. Viņa rēķina ir trīs olimpisko spēļu sudraba godalgas un trīs Eiropas čempiona tituli. Kā arī padomju politiķu sagādātā neveiksme 1959.gada pasaules čempionātā, kad pēc uzvarām pār visiem favorītiem PSRS izlases basketbolistiem tika aizliegts iziet laukumā mačā ar Taivanas izlasi un nopelnītā zelta vietā tika saņemta diskvalifikācija.

1964.gadā, kad Latvijas basketbola vadība nolēma labākos spēkus koncentrēt vienā komandā, Valdis Muižnieks piekrita pārejai uz VEF vienību, kurā nospēlēja līdz 1969.gada sezonas beigām. Pēc spēlētāja karjeras beigām strādājis Latvijas (PSR) Fiziskās kultūras un sporta komitejā, arī kā Rīgas ASK komandas priekšnieks. Aktīvi piedalījies veterānu basketbola aktivitātēs, izcīnījis sudraba medaļas pasaules maksibasketbola čempionātos.