Rūdolfs Jurciņš

Dzimis 1909.gadā, miris 1947.gadā.

Seškārtējs Latvijas meistars LSB (1928) un Universitātes sports (1930., 1934.-1937.) sastāvā.

Valstsvienībā spēlējis no 1928. līdz 1937.gadam, piedalījies 23 spēlēs, bijis komandas kapteinis.

Eiropas čempions (1935).

Pārstāvējis Latviju divos Eiropas čempionātos (1935.gadā 3 spēles, 44 punkti; 1937.gadā 4 spēles, 50 punktu) un Berlīnes olimpiskajās spēlēs (1936.gadā 3 spēles, 30 punktu)

Divkārtējs pasaules akadēmisko meistarsacīkšu uzvarētājs (1935., 1937.) un 2.vietas ieguvējs (1933) Latvijas studentu komandas sastāvā.

Basketbolu sācis spēlēt 1924.gadā, mācīdamies Rīgas 1.ģimnāzijā. 1925.gadā iestājies Latvijas Sporta biedrībā (LSB), kopš 1930.gada pārstāvējis Universitātes sportu.

Par Jurciņa spēli liecības saglabājušās izdevuma Fiziskā kultūra un sports lappusēs: „Jurciņa priekšrocības un basketbola spēles panākumu pamatā ir viņa lieliskā izkoptā ķermeņtehnika. Viss viņa ķermenis ir viena vienīga uzvilkta atsperu sistēma, kas kuru katru brīdi ir gatava iedarboties.

Šī priekšrocība jo sevišķi izpaužas ņemot strīdus bumbas, kad spraigam uzlēcienam ir ļoti būtiska nozīme. Jurciņa ķermenis ir tik tālu notrenēts, ka jebkurā brīdī viņš spēj noliecienos un atliecienos uztvert un izmest bumbu, palēcies gaisā, apsviest ķermeni uz kuru pusi prasa zibenīga situācijas izpratne, ar muskuļu kustībām maldinot pretinieku. Atzīmējama ir viņa lieliskā lēcienu tehnika: pāris lēcieniem viņš tiek otrā laukuma pusē, bieži atlēciens no zemes sniedza krietni pāri metram.

Bez tam apbrīnojama ir Jurciņa spēles izpratne. Kad viņš spēlē, tad liekas, ka visi  skrējieni ir lēcieni, bet tvērieni un metieni jau iepriekš izdomāti un gadiem ilgi iestudēti.”

Pēc aktīvo sportista gaitu beigām Jurciņš turpināja darboties biedrībā Universitātes sports un Latvijas Basketbola savienībā. 1947.gadā Rīgā apcietināts, gājis bojā padomju koncentrācijas nometnē.