Jānis Krūmiņš

Dzimis 1930.gada 30.janvārī, miris 1994.gada 20.novembrī.

No 1954. līdz 1964.gadam spēlējis Rīgas ASK, no 1964. līdz 1969.gada, Rīgas VEF.

Četrkārtējs PSRS čempions (1955.-1958.), divkārtējs vicečempions (1962., 1964.), četrkārtējs bronzas ieguvējs (1959., 1961., 1963., 1966.).

Trīskārtējs Eiropas kausa izcīņas uzvarētājs (1958.-1960.).

No 1955. līdz 1967.gadam spēlējis Latvijas izlasē, piedalījies četrās PSRS tautu spartakiādēs, 99 spēlēs. PSRS tautu spartakiādes čempions (1956.) un 3.vietas ieguvējs (1959., 1963.).

No 1956. līdz 1964.gadam spēlējis Padomju Savienības izlasē. Trīskārtējs olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs (1956., 1960., 1964.), trīskārtējs Eiropas čempions (1959., 1961., 1963.).

Vieglatlētu un bokseru pirmie mēģinājumi Cēsu pusē dzimušo lauku un meža darbos pamatīgu fizisko rūdījumu ieguvušo „Lielo Jāni” iesaistīt regulārās sporta nodarbībās nebija veiksmīgi Savu 218 cm garo augumu viņš īsti varēja likt lietā tieši basketbola laukumā, kur nonāca tikai 23 gadu vecumā. ASK komandā Krūmiņu iesaistīja uzstājīgais treneris Aleksandrs Gomeļskis, bet tajā nostiprināties palīdzēja draudzīgais kolektīvs.

Papildus komandas treniņiem Krūmiņam nācās strauji apgūt basketbolista tehnikas arsenālu. Treneris Gomeļskis pēc gadiem atcerējās: „Sausnējs, stiegrs, bez grama lieka svara, turklāt apveltīts ar labu kustību koordināciju, Krūmiņš izcēlās arī ar lielisku uztveres spēju. Viņš visu uztvēra vienā mirklī un tūdaļ tiecās katru vingrinājumu izpildīt pēc labākās sirdsapziņas. Tāpēc arī nepārtraukti progresēja.”

Krūmiņš bija neaizvietojams cīņā pie groziem. ASK lielāko panākumu gados tieši viņš visbiežāk noslēdza partneru vērptās kombinācijas, turklāt nodrošināja komandai pārsvaru cīņā par atlēkušajām bumbām.

Laikraksts Sports 1956.gadā rakstīja: „Krūmiņš parasti saņem bumbu, stāvēdams ar muguru pret grozu, pēc tam ātri pagriežas un iemet to mērķī.. Viņu uzskata par tik bīstamu, ka parasti sedz divi pretinieku spēlētāji. Tātad pārējiem trim grūti nosegt četrus Krūmiņa kolēģus un tas nevar neatsaukties uz rezultātu.”

No 1956. līdz 1964.gadam Jānis Krūmiņš spēlēja arī Padomju Savienības izlases sastāvā, būdams panākumu stabilitātes garants. Ārzemju speciālisti norādīja uz trūkumiem viņa tehnikā, bet savējie zināja, ka „Lielais Jānis” pat vislielākā stresa apstākļos izšķirošajos brīžos no savām pozīcijām uzbruks nekļūdīgi. Viņš spēlēja efektīvi, nevis efektīgi, bet brīžiem arī tāda darbība izskatījās ļoti skaista.

Pēc ASK lielo panākumu sērijas Jānis Krūmiņš sešdesmito gadu vidū kopā ar vairākiem citiem Latvijas labākajiem basketbolistiem pārgāja uz VEF komandu, kuras sastāvā izcīnīja savu pēdējo godalgu – bronzu PSRS čempionātā 1966.gadā.    

Pēc basketbolista karjeras beigām kļuva par metālmākslinieku.