Viens no spilgtākajiem „prāta basketbola” pārstāvjiem Latvijas basketbola vēsturē. 25 gadus vadīdams Rīgas TTT komandu ar četrām spēlētāju paaudzēm sasniedza tolaik visaugstākos pieejamos titulus sieviešu klubu basketbolā.
Dzimis 1929.gada 26.decembrī, miris 1999.gada 10.oktobrī
No 1951. līdz 1953.gadam spēlējis Rīgas ASK, no 1954. līdz 1962.gadam spēlējis Rīgas Spartakā un VEF. Lielākais sasniegums – 3.vieta PSRS čempionātā 1960.gadā. PSRS astoņu pilsētu turnīra uzvarētājs (1951)
No 1948. līdz 1959.gadam aizvadījis 65 spēles Latvijas PSR izlasē. PSRS tautu spartakiādes čempions (1956),
Seškārtējs Latvijas čempions Dzelzceļnieku sporta kluba, ASK un Rīgas ekspreša sastāvā.
No 1962. līdz 1986.gadam Rīgas TTT vecākais treneris. R.Karnīša vadībā TTT 15 reižu uzvarēja Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā (1964-1975., 1977., 1981., 1982.) un 18 reižu kļuva par PSRS čempionvienību (1964.-1966., 1968.-1973., 1975.-1977., 1979.-1984.).
95 spēlēs vadījis Latvijas PSR izlasi, kas R.Karnīša vadībā piecas reizes uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīros (1967., 1971., 1975., 1979., 1983.).
Basketbolista karjeras laikā Karnītis aizspēlējās līdz PSRS izlases kandidāta statusam, taču īsi pirms ASK komandas panākumu sērijas sākuma atgriezās Spartakā, nesasniegdams pašas augstākās virsotnes. Toties ilgus gadus noteica Spartaka un vēlāk arī VEF komandu spēles stilu, kas balstījās uz pretinieku apspēlēšanu, nevis apskriešanu vai nomētāšanu.
Karnītis par TTT galveno treneri kļuva tūlīt pēc basketbolista karjeras beigām un šajā amatā nostrādāja gandrīz 25 gadus.
Maksimāli racionāls taktikas izvēlē, mērķtiecīgi izmantojot savas komandas stiprās un pretinieču vājās vietas. Basketbola uzvaras Karnītis vispirms kaldināja uz šaha galdiņa, stundām bīdīdams figūras un teorētiski meklēdams visīsāko ceļu pretim uzvarai. Kad tas bija atrasts, spēlētājām laukumā vajadzēja dzelžaini izpildīt spēles plānu, apvaldot vēlmi improvizēt. Karnītis pratis pārsteigt pretiniekus, liekot viņiem risināt taktiskos rēbusus, kuriem spēles 40 minūtēs risinājums nekādi nav devies rokā.
Sešdesmitajos gados par Karnīša vadītās TTT komandas trumpi kļuva divu centra spēlētāju vienlaicīga darbība laukumā, septiņdesmitajos maksimāli efektīvi tika izspēlēta Uļjanas Semjonovas „kārts”. Turklāt Karnītis nepaļāvās tikai uz centra spēlētājas unikālajām fiziskajām dotībām. TTT aizvien no jauna pārsteidza pretinieces ar kādu jaunu taktisko risinājumu, kas palīdzēja Uļai atklāt līdz tam neievērotu talanta šķautni un atspēkoja pretinieču treneru mēģinājumus pārtraukt TTT hegemoniju.
„Vinnēt man nav apnicis. Dusmas un nožēlu manī izraisa tādi cilvēki, kas cenšas trenēties ar pusslodzi, uzvarēt ar pusslodzi, nodzīvot mūžu – ar pusslodzi. Cienu fanātiķus, kas gatavi strādāt un pārvarēt visas grūtības, ziedot visus spēkus savai komandai, savam sporta veidam,” Karnītis intervijā TTT 20.jubilejas priekšvakarā atklājis savu mūža credo. „Basketbolā nav divu vienādu maču pat starp sen pazīstamām komandām. Es nezinu, kādus pārsteigumus sagādās nākamā spēle un tieši tas padara basketbolu tik interesantu.”