Pēc Otrā pasaules kara, kad Latvija tika iekļauta Padomju Savienībā, basketbola tiesnešu hierarhijā izveidojās vēl viens “pakāpiens” – labākie laukuma un arī sekretariāta tiesneši tika izvirzīti darbam PSRS mēroga sacensībās, bet tikai dažiem ar Vissavienības sporta vadības akceptu izdevās spert nākamo soli un kļūt par FIBA kategorijas arbitriem.
1952. gadā FIBA kategorija tika piešķirta Miervaldim Ramānam un Viesturam Baldzēnam (attēlā). Ramāns drīz koncentrējās basketbola dzīves organizētāja darbam un profesionālajai karjerai. Savukārt Baldzēns kā tiesnesis strādāja vairākos Eiropas čempionātos, ilgus gadus vadīja Latvijas (PSR) Basketbola federācijas Tiesnešu kolēģiju un darbojās kā starptautisko spēļu komisārs.
1956. gadā Melburnas olimpisko spēļu laikā FIBA tiesneša kategorija tika piešķirta Rīgas ASK trenerim Aleksandrs Gomeļskim, kurš apstākļu sakritības dēļ tika iesaistīts dažu olimpiskā turnīra spēļu vadīšanā.
Latvieši veiksmīgi attīstīja basketbola tiesnešu karjeru Zviedrijā. Pēc Otrā pasaules kara tur darbojās Ernests Ķīvītis, par FIBA kategorijas tiesnešiem 1955. gadā kļuva Ali Strunke (vēlāk ilggadējs FIBA komisārs; no 1953. līdz 1958. gadam un no 1962. līdz 1987. gadam Zviedrijas Basketbola federācijas ģenerālsekretārs) un Juris Reneslācis, 1958. gadā – Andrejs Laucis, 1986. gadā – I. Jaunzeme.
1977. gadā par FIBA kategorijas tiesnesi kļuva Juris Abučs.
1978. gadā FIBA kategorija piešķirta Marisam Bernātam, kurš 1980. gadā strādāja Maskavas olimpiskā turnīra sekretariātā, astoņdesmitajos gados vadīja daudzas izšķirošās PSRS čempionāta arī Eiropas kausu izcīņas spēles, bet deviņdesmito gadu sākumā kļuva par pirmo Latvijas tiesnešu pārstāvi starptautiskajos turnīros.