Latvijas basketbola vēsturē spilgtus ierakstus atstājušas daudzas komandas, kuru popularitāte un ieguldījums spēles attīstībā ne vienmēr izmērojams oficiāli izcīnītajos titulos. Spilgtākais piemērs ir “Vefiņš” –
Rīgas VEF (no 1954. līdz 1958. gadam “Spartaks”)
No piecdesmito gadu vidus līdz 1991. gadam viena no divām Latvijas vīriešu meistarkomandām, kas regulāri piedalījās PSRS čempionātā. 1954., 1957.-1969., 1971., 1978-1991. gadā spēlēja PSRS augstākajā līgā, trīs reizes izcīnīja bronzas medaļas (1960., 1966., 1991). Sešdesmito gadu vidū, kā arī no 1978. līdz 1991. gadam – labākā komanda Latvijā.
1954. gada ziemā Alfrēda Kraukļa veidotā un vadītā komanda “Rīgas ekspresis” kļuva par Latvijas (PSR) čempionvienību, iegūstot tiesības piedalīties PSRS čempionātā. Vissavienības arēnā komanda izgāja ar nosaukumu Rīgas “Spartaks”. Piecas uzvaras priekšsacīkstēs pavēra ceļu uz 10 labāko komandu turnīru, kurā spartakieši ierindojās 9. pozīcijā, paliekot Rīgas ASK ēnā (4. vieta) un zaudējot vietu starp labākajām komandām. 1955. gadā, kad ASK pirmo reizi izcīnīja lielvalsts čempionu titulu, “Spartaks” uzvarēja B klases turnīrā, iekļūstot un pēc tam nostiprinoties starp PSRS elites komandām. 1958. gadā biedrība “Spartaks” Latvijā tika likvidēta un basketbola komanda nonāca rūpnīcas VEF paspārnē.
VEF komanda panākumu ziņā atpalika no Rīgas ASK, tomēr pulcēja pilnas tribīnes gan piecdesmito un sešdesmito gadu mijā, gan jo īpaši septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmitajos, kad ātrais spēles stils sagādāja neatkārtojamas emocijas un aculieciniekiem neaizmirstamas uzvaras pār objektīvi pārākiem pretiniekiem.
Komandu trenēja Alfrēds Krauklis (1954.-1964.), Oļģerts Altbergs (1964.-1968.), Alvils Gulbis (1968.-1974.), Armands Krauliņš (1974.-1980.), Maigonis Valdmanis (1981.-1988., 1990.-1991.), Andris Zvans (1988.-1989.), Vilis Krištopans (1989.-1990.).
Labākie spēlētāji: Raimonds Karnītis, Bruno Drāke, Visvaldis Eglītis, Cēzars Ozers, Oļģerts Jurgensons, Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks, Alvils Gulbis, Ivars Žvīgurs, Valdis Valters, Andris Jēkabsons, Igors Miglinieks, Kārlis Muižnieks, Gundars Vētra.
Par VEF meistarkomandas gaitām var lasīt grāmatās “VEF cīnās (1990) un “Vefiņš – 50 gadu 50 stāstos” (2008).
Latvijas čempionu alfabēts
1924. – 1944. gads
Pirmās basketbola komandas Latvijā 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā veidojās, apvienojoties entuziastiem, bet drīz basketbols nonāca sporta biedrību uzmanības lokā un aprūpē. Ar laiku daudzās izveidojās pilnas piramīdas – no zēnu līdz pieaugušo komandām. Latvijas čempionāts (tolaik teica – meistarsacīkstes) bija sezonas galvenās sacensības.
ASK (vīrieši; Armijas Sporta Klubs) – Latvijas labākā komanda trīsdesmito gadu beigās, valsts meistari 1939. u 1940. gadā, pirmā Latvijas PSR čempionāta uzvarētāji 1941. gadā (ar nosaukumu RDKA). Trenera Valdemāra Baumaņa vadībā ASK spēlēja basketbolisti, kuri valstsvienības sastāvā izcīnīja 2. vietu Eiropas 1939. gada čempionātā – Visvaldis Melderis, Voldemārs Šmits, Aleksandrs Vanags, Kārlis Ārens.
JKS (vīrieši; Jaunu vīriešu kristīgā savienība) – viena no pirmajām komandām Latvijā, pirmās starptautiskās spēles dalībniece (1923. gada aprīlī Tallinā ar NMKU – 19:16). JKS organizēja arī skolēnu komandas un to turnīrus. JKS komanda trīs reizes kļuva par Latvijas meistari (1925, 1929, 1932). Slavenākie spēlētāji – Valdemārs Baumanis, Ādolfs Grasis, Jāzeps Šadeiko.
LSB (vīrieši, Latvijas Sporta biedrība) – pirmo Latvijas meistarsacīkšu uzvarētāji (1924). Komandā spēlēja V. Liberts, Nikolajs Mūzis, Kārlis Ploriņš, Alfrēds Ramiņš, Lotārs Ramiņš, F. Feiss un Valdemārs Vilnieks. LSB izcīnīja meistartitulu arī 1928. gadā, kad spēlēja arī valstsvienības līderi Rūdolfs Jurciņš un Jānis Lidmanis, kā arī nākamais treneris Rihards Dekšenieks.
Latvijas Valsts karoga apvienība – Latvijas meistari 1933. gadā, kad komandā spēlēja Jānis Lidmanis, Mārtiņš Grundmanis, Augusts Raubens.
“Latvju jaunatne” (vīrieši) – Latvijas meistari 1931. gadā. Sastāvā arī valstsvienības spēlētāji Jānis Lidmanis un Maksis Kazāks.
RFK (vīrieši, Rīgas Futbola klubs) – basketbols bija labs veids, kā futbolistiem uzturēt sportisko formu ziemas mēnešos. Valsts meistara titulus groza bumbā izcīnīja arī populārie futbolisti Arvīds Jurgens, brāļi Rūdolfs un Arvīds Bārdas u.c.
“Starts” (vīrieši) – Latvijas meistari 1938., 1943. un 1944. gadā. Trīs reizes pēc kārtas (1935-1937) uzvarēja laikraksta “Chicago Tribune” kausa izcīņā, kurā piedalījās Latvijas un Igaunijas komandas. Slavenākie spēlētāji – Eiropas čempions Aleksejs Anufrijevs, Alfrēds Krauklis, Aleksandrs Martinsons, Kārlis Cinovičs.
“Universitātes sports” (sievietes) – seškārtējas Latvijas meistares (1934-1938, 1940; pirmajās meistarsacīkstēs 1933. gadā uzvarēja US otrā komanda “Gongs”). US spēlētājas pārstāvēja valsti Akadēmiskajās pasaules meistarsacīkstēs (studentu spēlēs), kurās Latvijas komanda vienreiz uzvarēja (1933), bet divreiz izcīnīja 2. vietu (1935, 1937). Slavenākās spēlētājas: Erna Eltermane, Alise Gailīte, Alma Gailīte, Marija Švēde-Grapmane.
“Universitātes sports” (vīrieši) – pieckārtēji Latvijas meistari (1930, 1934-1937). Trīs US spēlētāji – Eduards Andersons, Rūdolfs Jurciņš un Džems Raudziņš – 1935. gadā kļuva par pirmajiem Eiropas čempioniem, daudzi pārstāvēja Latviju Akadēmiskās pasaules meistarsacīkstēs, kur Latvija divreiz uzvarēja (1935, 1937) un vienreiz izcīnīja 2. vietu (1933). Citi labākie spēlētāji: Voldemārs Elmūts, Andrejs Krisons, Edgars Rūja.
1945. – 1991.
Padomju laika dažādos posmos basketbola komandas veidoja sporta biedrības, ražošanas uzņēmumu un augstskolu sporta kolektīvi. Dažādos posmos Latvijas (PSR) čempionāta sistēma, prestižs un dalībnieku sastāvs atšķīrās. No 1945. līdz 1954. gadam čempioniem tika deleģētas tiesības pārstāvēt Latviju Padomju Savienības čempionātā. Kopš piecdesmito gadu vidus PSRS čempionāts tika rīkots kā autonoms turnīrs lielvalsts labākajām komandām un Latvijas čempionāta prestižs samazinājās. Sākotnēji meistarkomandas ASK un “Spartaku” (VEF) pārstāvēja visi labākie spēlētāji, tad – rezervisti un jaunieši, vēlāk tika atļauta meistarkomandu spēlētāju startēšana citu komandu sastāvos. Formāli Latvijas (PSR) čempionāts bija amatieru turnīrs, taču saimnieciski stiprie uzņēmumi un lauku kopsaimniecības atrada veidu, kā atalgot basketbolistus un piesaistīt zvaigznes.
Rīgas ASK (arī AVN, “Vimpelis”, ASK juniori; vīrieši) – 13 reižu kļuva par Latvijas (PSR) čempioniem, sastāvā iesaistot gan ASK meistarkomandas spēlētājus, gan jaunos basketbolistes. Čempionu tituli izcīnīti šādu treneru vadībā: Gunārs Baldzēns (1953., 1957., 1962., 1965.-1967., 1969.), Jānis Zeltiņš (1973., 1978., 1987., 1988.), Valentīns Meļņičuks (1975., 1976.).
“Ādaži” (vīrieši) – Latvijas (PSR) čempioni (1980; treneris Alvils Gulbis).
“Daugava” (vīrieši) – četrkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1945.-1947., spēlējošais treneris Alfrēds Krauklis; 1948, Bruno Graudiņš). No 1945. līdz 1949. gadam un 1952. gadā pārstāvēja Latviju PSRS čempionātā.
“Daugava” (sievietes) – Latvijas (PSR) čempiones 1945. gadā. No 1949. līdz 1958. gadam sporta biedrības “Daugava” komanda, apvienojot dažādās augstskolās studējošās un spēlējošās labākās basketbolistes, pārstāvēja Latviju PSRS čempionātā. Labākais sasniegums – 3. vieta 1958. gadā trenera Oļģerta Altberga vadībā.
“Dinamo” (sievietes) – divkārtējas Latvijas (PSR) čempiones (1957., Pēteris Bokalders; 1962., Viktors Strupovičs).
“Dinamo” (vīrieši) – Latvijas (PSR) čempioni (1951). 1951. gadā pārstāvēja Latviju PSRS čempionātā. 1949. gadā izcīnīja 2. vietu PSRS kausa izcīņā, 1952. gadā trenera Jura Silarāja vadībā izcīnīja PSRS kausu.
Jelgavas SCO (vīrieši) – divkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1985., 1986., Andris Brakovskis).
”Ķekava” (vīrieši) –divkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1977., 1981., Anatolijs Konstantinovs).
Liepājas “Sarkanais metalurgs” (vīrieši) – pirmā ārpusrīgas komanda, kas uzvarēja Latvijas (PSR) vīriešu čempionātā (1963., Alfrēds Lejnieks; 1968. Gunārs Krūmiņš), komandā spēlējot gandrīz tikai Liepājas basketbola audzēkņiem.
Liepājas “Daugava” (sievietes) – trīskārtējas Latvijas (PSR) čempiones (1946-1948), Liepājas basketbola tradīciju pamatlicējas. 1946.-1948. gadā pārstāvēja Latviju PSRS čempionātā.
Liepājas “Lauma” (sievietes) – Latvijas (PSR) čempiones (1980., Edvīns Sprūde).
“Lokomotīve” (vīrieši) – divkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1964., Tālivaldis Pētersons; 1970., Austris Liepa).
“Lokomotīve” (sievietes) – Latvijas (PSR) čempiones (1972., Armands Krauliņš). Piedalījās kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt PSRS čempionāta 1. līgā.
LLA (Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, sievietes) – divkārtējas Latvijas (PSR) čempiones (1949., 1952., Oļģerts Altbergs).
LVU (Latvijas Valsts universitāte; sievietes) – seškārtējas Latvijas (PSR) čempiones (1950., Aleksis Ailis; 1953.-1955,, Maigonis Geistards; 1987., 1988., Andris Ansons).
LVU (Latvijas Valsts universitāte; vīrieši) – četrkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1950., 1952., Maigonis Geistards; 1989., 1990. Imants Konsts). 1950. gadā pārstāvēja Latviju PSRS čempionātā.
LVFKI (Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts; sievietes) – pieckārtējasLatvijas (PSR) čempiones (1951., 1956., Gunārs Čakste; 1970., 1971., 1973., Uldis Grāvītis).
LVFKI (Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts; vīrieši) – Latvijas (PSR) čempioni (1983., Andris Rudzītis).
RPI (Rīgas Politehniskais institūts; vīrieši) – trīskārtēji Latvijas čempioni (1979., Gunārs Strauss; 1982., 1984., Egils Pāns).
RMI (Rīgas Medicīnas institūts; sievietes) – Latvijas (PSR) čempiones (1960., Augusts Raubens).
TTP (Tramvaju un trolejbusu pārvalde, arī TTT juniores; sievietes) – 21 reizi kļuva par Latvijas (PSR) čempionēm, sastāvā iesaistot gan TTT meistarkomandas spēlētājas, gan jaunās basketbolistes. Čempionu tituli izcīnīti šādu treneru vadībā: Arnolds Mauriņš (1959., 1961.), Dzidra Karamiševa (1965., 1967., 1968.), Augusts Raubens (1974.), Rimants Daunis (1975., 1976.), Juris Garkalns (1977.-1979., 1989.), Andris Purkalns (1981.-1986.), Jānis Zeltiņš (1990., 1991.).
VEF (sievietes) – pieckārtējas Latvijas (PSR) čempiones (1958., Aivars Rasa; 1963., 1964., 1966., 1969., Laimonis Adamovičs).
VEF (vīrieši; līdz 1957. gadam “Rīgas ekspresis”, 1958. gadā “Daugava”) – deviņkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1954.-1956., 1958.-1961., treneris Alfrēds Krauklis; 1971., 1974., Alvils Gulbis).
“9. maijs”, “Auda” (vīrieši) – divkārtēji Latvijas (PSR) čempioni (1972., 1991., Zigurda Hibšs).
1992.-
20. gs. deviņdesmito gadu sākumā notikušās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja arī basketbola organizāciju un komandu struktūru. Līdzās darbojušies gan privātie basketbola klubi, gan pašvaldību nodibinājumi, gan klubi ar jauktu īpašnieku struktūru.
“ASK Rīga” (vīrieši) – Latvijas čempioni (2007., Ramūns Butauts).
“Avantis/Turība” (sievietes) – Latvijas čempiones (2006., Pēteris Višņēvičs).
“Brocēni” (vīrieši; arī “Brocēni/Parair”, “SWH/Brocēni”, “ASK Brocēni-LMT”) – astoņkārtēji Latvijas čempioni (1992., Anatolijs Konstantinovs; 1993.-1995., Armands Krauliņš; 1996., Jānis Zeltiņš, 1997.-1999., Valdis Valters). Pārstāvēja Latviju Eiropas kausa izcīņā. Labākie sasniegumi: 1995. gadā spēlēja Eiropas kausa izcīņas Top’12 turnīrā, 1997. gadā – Raimundo Saportas kausa izcīņas astotdaļfinālā (ar Madrides “Real 83:98 un 88:84).
SK “Cēsis” (sievietes) – trīskārtējas Latvijas čempiones (2009., Ainars Zvirgzdiņš; 2012., Ilze Ose-Hlebovicka; 2013., Armands Krauliņš). 2009. gadā pārstāvēja Latviju FIBA kausa izcīņā.
RTU/Klondaika (Arkādija/RTU; sievietes) – pieckārtējas Latvijas čempiones (1994., 1996.-1998., 2000., Aivars Vīnbergs), Baltijas Sieviešu basketbola līgas čempiones (1998).
“TTT Rīga” (TTT, “TTT/Rīga”; sievietes) – septiņpadsmitkārtējas Latvijas čempiones (1992., 1993., Jānis Zeltiņš, 1995., Juris Garkalns, 2001., Ainars Zvirgzdiņš, 2003.-2005., 2007., 2008., Ainārs Čukste; 2010., 2011., 2014.-2017., Aigars Nerips, 2018.-2019., Mārtiņš Zībarts). Pieckārtējas Latvijas – Igaunijas līgas čempiones (2014.-2018.), Baltijas līgas čempiones (2019). Kopš 2002. gada (ar pārtraukumiem) pārstāv Latviju Eiropas klubu turnīros, 2008.-2011. un kopš 2019. gada spēlē Eirolīgā. Labākais sasniegums: līdzdalība Eirolīgas ceturtdaļfinālā 2019. gada sezonā.
“TTT/Rapa” (sievietes) – Latvijas čempiones (1999., Maija Kubliņa).
“Valmiera/Ordo” (vīrieši) – Latvijas čempioni (2016., Roberts Štelmahers).
“VEF Rīga” (vīrieši) – astoņkārtēji Latvijas čempioni (2011.-2013., Ramūns Butauts; 2015., Nikolajs Mazurs, 2017., 2019.-2021., Jānis Gailītis). Kopš 2010. gada pārstāv Latviju starptautiskajos turnīros. Labākie sasniegumi: 2011. gadā 2. vieta Baltijas Basketbola līgā, 2013. gadā 9. vieta ULEB Eiropas kausa izcīņā, 2013., 2017. un 2018. gadā ceturtdaļfināls VTB Vienotajā līgā, 2021. gadā Top16 Čempionu līgā.
BK “Ventspils” (vīrieši) – desmitkārtēji Latvijas čempioni (2000.-2001., Armands Krauliņš; 2002.-2006., Kārlis Muižnieks; 2009., Agris Galvanovskis, 2014., 2018., Roberts Štelmahers). Baltijas Basketbola līgas čempioni (2013), Latvijas – Igaunijas Basketbola līgas čempioni (2019). Kopš 1998. gada sezonas pārstāv Latviju Eiropas kausu izcīņā. Labākie sasniegumi: 2003. gadā 3. vieta FIBA kausa izcīņā, 2005. gadā spēlēja ULEB Eiropas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā.