1960-1987: Rīgas TTT – Eiropas čempionvienību kausu ieguvējas

1960.gada 19.aprīlī Sofijā un 26.aprīlī Rīgā Eiropas valstu sieviešu čempionvienību kausa izcīņas finālspēlēs Rīgas TTT komanda pārspēja Sofijas “Slavia” – 62:28 un 49:43, kļūstot par bulgāru laikraksta “Naroden sport” dāvātā kausa otrajām ieguvējām. Šīs uzvaras aizsāka unikālu panākumu sēriju: Rīgas TTT Eiropas čempionvienību kausu izcīnīja 18 reižu: 1960.-1962.gadā, no 1964. līdz 1975.gadam, 1977., 1981. un 1982.gadā. Pēdējais lielais panākums tika izcīnīts 1987.gadā, kad TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā. No 1960. līdz 1984.gadam TTT komanda 21 reizi izcīnīja zelta medaļas Padomju Savienības čempionātos.

1958.gada rudenī Rīgas pilsētas elektrotransporta uzņēmums Tramvaju un trolejbusu trests savā paspārnē ņēma“Daugavas” basketbolistes, kuras dažus mēnešus iepriekš bija izcīnījušas trešo vietu Padomju Savienības čempionātā. Jaunajam nosaukumam TTT izrādījās ļoti veiksmīga aura. Jau 1959.gada aprīlī Rīgas TTT uzvarēja savā pirmajā lielajā turnīrā – Vissavienības ziemas sacensībās, iegūstot tiesības pārstāvēt lielvalsti otrajā Eiropas čempionvienību kausa izcīņā.

1960.gadā par bulgāru laikraksta “Naroden Sport” dāvāto Eiropas valstu sieviešu čempionvienību kausu cīnījās 11 komandas no 10 valstīm. TTT cīņā iesaistījās no ceturtdaļfināla un divās spēlēs pārspēja Krakovas “Wavel” (65:48 un 70:45). Pusfinālā tika pieveiktas Čehoslovākijas čempiones Prāgas “Slovan Orbis” (57:46 un 75:70).

Finālā pretim stājās pirmās kausa ieguvējas Sofijas “Slavia”. Pirmajā spēlē 19.aprīlī Sofijā, brīvdabas laukumā Levski stadionā, rīdzinieces ar zonas aizsardzības palīdzību pilnībā neitralizēja pretinieču līderes – 62:28! Atbildes spēlē pēc nedēļas Rīgā pārsvars tika nostiprināts – 49:43.

Rīgas TTT uz ilgiem gadiem kļuva par stiprāko komandu Padomju Savienībā un starptautiskiem panākumiem bagātāko vienību pasaules sieviešu basketbola vēsturē.

TTT komandas izveidotājs un pirmais treneris Oļģerts Altbergs bija sapratis sieviešu basketbola jaunākās modes tendences un drīz TTT komanda pati sāka tādas diktēt. Komandai bija izcilas līderes – centra spēlētājas Skaidrīte Smildziņa-Budovska un Silvija Ravdone-Krodere, aizsardzes Helēna Bitnere-Hehta un Dzidra Uztupe-Karamiševa – bet komandas „mehānismā” svarīga nozīme bija visām basketbolistēm.

1963.gadā TTT vecākā trenera amatā Oļģertu Altbergu nomainīja tikko spēlētāja karjeru beigušais VEF komandas kapteinis Raimonds Karnītis. Viņa vadībā tika turpinātas uzvaru tradīcijas.

Sešdesmito gadu beigās, kad komandā sākās paaudžu maiņa, nepilnu 16 gadu vecumā TTT pievienojās 210 cm garā centra spēlētāja Uļjana Semjonova, kura drīz kļuva par komandas līderi un uzvaru garantu gandrīz divu gadu desmitu garumā.

TTT starptautisko panākumu saraksts būtu bijis vēl garāks, taču vairākus gadus Padomju Savienība savas komandas nepieteica Eiropas klubu turnīriem.

Rīgas TTT rezultāti Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālspēlēs

1960 TTT – Sofijas Slavia 62:28 49:43
1961 TTT – Prāgas Slovan Orbis 76:77 72:37
1962 TTT – Ļeņingradas SKA 55:38 44:48
1964 TTT – Prāgas Spartak Sokolovo 63:58 40:43
1965 TTT – Sofijas Slavia 49:31 52:62
1966 TTT – Prāgas Slovan Orbis 62:39 73:56
1967 TTT – Prāgas Sparta ČKD 56:41 55:52
1968 TTT – Prāgas Sparta ČKD 76:45 58:47
1969 TTT – Halles SC Chemie 62:48 82:54
1970 TTT – Krakovas Wisla 61:45 59:42
1971 TTT – Klermonferānas CUC 72:59 62:56
1972 TTT – Prāgas Sparta ČKD 80:59 86:59
1973 TTT – Klermonferānas CUC 64:44 83:60
1974 TTT – Klermonferānas CUC 96:67 69:53
1975 TTT – Prāgas Sparta ČKD 87:59 72:56
1977 TTT – Klermonferānas CUC 79:53  
1981 TTT – Belgradas Crvena zvezda 83:65  
1982 TTT – Pernikas Minjor 78:56  
1985 TTT – Vičencas Fiorella 55:63  

TTT Eiropas čempionvienību kausa izcīņā spēlēja arī 1983.gada sezonā, kad pusfinālā zaudēja Diseldorfas Agon 08 (75:73 un 49:52).

Par Eiropas čempionvienību kausa ieguvējām Rīgas TTT sastāvā kļuvušas 56 basketbolistes:

11 Skaidrīte Smildziņa-Budovska 1960-1962, 1964-1969, 1971-1972
11 Dzintra Grundmane 1964-1969, 1971-1975
11 Tamāra Kārkliņa-Hendele 1965-1968, 1970-1975, 1977
11 Uļjana Semjonova 1968-1975, 1977, 1981-1982
10 Marita Bikse 1967-1975, 1977
10 Maija Saleniece-Šiliņa 1969-1975, 1977, 1981-1982
9 Silvija Ravdone-Krodere 1960-1962, 1964-1969
9 Ingrīda Bergvalde-Ose 1965-1969, 1971-1974
9 Inta Pliuna-Pāne 1969-1970, 1972-1975, 1977, 1981-1982
8 Māra Žvīgule-Bogdanoviča-Kampuse 1966-1969, 1971-1974
7 Sarmīte Karina Martinova-Volbete 1960-1962, 1964-1967
7 Ingrīda Strupoviča-Blūma-Bulavko 1960-1962, 1964-1965, 1967-1968
7 Ārija Rimbeniece 1961-1962, 1964-1968
7 Silvija Skulme 1969-1973, 1975, 1977
7 Maiga Saleniece-Skapāne-Garkalne 1970-1975, 1977
6 Zanda Grāve 1965-1968, 1970-1971
6 Lilita Svarinska-Bergvalde 1970-1975
5 Helēna Bitnere-Hehta 1960-1962, 1964., 1966
5 Jolanta Kalniņa-Altberga 1960-1962, 1964-1965
5 Ināra Pirtnieka-Apse-Rozniece 1960-1962, 1964-1965
5 Maiga Traukmane-Graudiņa 1964-1966, 1968-1969
5 Tatjana Lupova 1970-1974
4 Ligita Altberga-Andersone 1960-1962, 1964
4 Mārīte Jansone 1968-1971
4 Gunta Kauķe 1973-1975, 1977
4 Ilona Medne-Kalniņa 1974-1975, 1977, 1981
3 Dzidra Uztupe-Karamiševa 1960-1962
3 Iveta Edīte Kraukle-Čikute 1960-1962
3 Guna Margrieta Ieviņa-Karlsone 1960-1962
3 Tekla Buceniece-Šepko 1962, 1971-1972
3 Ieva Velga Augle-Naudžuna 1964-1966
3 Ingrīda Liekna-Kubliņa 1974-1975, 1977
3 Daina Grīnberga-Magazniece 1974, 1977, 1981
3 Līga Grīnberga-Lisnere 1977, 1981-1982
2 Zigrīda Reiziņa-Grēvele 1969, 1973
2 Velta Staņēviča-Bērziņa 1970-1971
2 Maija Floretaka-Konstantinova-Kubliņa 1975, 1977
2 Lorita Vasiļjeva-Sauša 1977, 1982
2 Marianna Feodorova 1981-1982
2 Ilze Šulca-Brumermane 1981-1982
2 Vita Dūdiņa-Elksne-Oliņa 1981-1982
2 Lija Judasa 1981-1982
2 Inita Rītiņa-Kresa 1981-1982
2 Ilga Briede-Priedoliņa 1981-1982
2 Mudīte Gūtmane-Zandere 1981-1982
1 Vita Karpova-Siliņa-Lūka 1960
1 Astra Bernava-Straume 1960
1 Ruta Stepanova 1962
1 Dace Fricsone-Ansone 1965
1 Edīte Tuča 1968
1 Sandra Jostiņa 1973
1 Tamāra Kaļagina-Dauniene 1975
1 Ilona Sāmeite 1981
1 Laimdota Šurkusa-Zariņa 1981
1 Dace Zeltiņa-Reča 1982
1 Anete Muižniece-Brice 1982

Pēdējo starptautisko panākumu TTT izcīnīja 1987.gadā, kad treneru Andra Purkalna un Jura Garkalna vadībā uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā. Komandas sastāvā spēlēja: Sandra Balode, Ilga Briede, Vita Dūdiņa-Elksne, Ludmila Jermolajeva, Dace Krūmiņa, Anete Muižniece, Anita Plotkam Jolanta Roze, Zane Rozīte, Uļjana Semjonova un Mairita Strazdiņa.

Rīgas TTT 21 reizi izcīnīja Padomju Savienības čempionu titulus: 1960-1962., 1964.-1966., 1968.-1973, 1975.-1977., 1979.-1984.gadā, divas reizes – sudraba medaļas (1974., 1978., 1986.), vienu reizi – bronzu (1985.).

Par Rīgas TTT komandas gaitām stāsta grāmata “Zelta meitenes TTT” (“Jumava”, 2008)