1960.gada 19.aprīlī Sofijā un 26.aprīlī Rīgā Eiropas valstu sieviešu čempionvienību kausa izcīņas finālspēlēs Rīgas TTT komanda pārspēja Sofijas “Slavia” – 62:28 un 49:43, kļūstot par bulgāru laikraksta “Naroden sport” dāvātā kausa otrajām ieguvējām. Šīs uzvaras aizsāka unikālu panākumu sēriju: Rīgas TTT Eiropas čempionvienību kausu izcīnīja 18 reižu: 1960.-1962.gadā, no 1964. līdz 1975.gadam, 1977., 1981. un 1982.gadā. Pēdējais lielais panākums tika izcīnīts 1987.gadā, kad TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā. No 1960. līdz 1984.gadam TTT komanda 21 reizi izcīnīja zelta medaļas Padomju Savienības čempionātos.
1958.gada rudenī Rīgas pilsētas elektrotransporta uzņēmums Tramvaju un trolejbusu trests savā paspārnē ņēma“Daugavas” basketbolistes, kuras dažus mēnešus iepriekš bija izcīnījušas trešo vietu Padomju Savienības čempionātā. Jaunajam nosaukumam TTT izrādījās ļoti veiksmīga aura. Jau 1959.gada aprīlī Rīgas TTT uzvarēja savā pirmajā lielajā turnīrā – Vissavienības ziemas sacensībās, iegūstot tiesības pārstāvēt lielvalsti otrajā Eiropas čempionvienību kausa izcīņā.
1960.gadā par bulgāru laikraksta “Naroden Sport” dāvāto Eiropas valstu sieviešu čempionvienību kausu cīnījās 11 komandas no 10 valstīm. TTT cīņā iesaistījās no ceturtdaļfināla un divās spēlēs pārspēja Krakovas “Wavel” (65:48 un 70:45). Pusfinālā tika pieveiktas Čehoslovākijas čempiones Prāgas “Slovan Orbis” (57:46 un 75:70).
Finālā pretim stājās pirmās kausa ieguvējas Sofijas “Slavia”. Pirmajā spēlē 19.aprīlī Sofijā, brīvdabas laukumā Levski stadionā, rīdzinieces ar zonas aizsardzības palīdzību pilnībā neitralizēja pretinieču līderes – 62:28! Atbildes spēlē pēc nedēļas Rīgā pārsvars tika nostiprināts – 49:43.
Rīgas TTT uz ilgiem gadiem kļuva par stiprāko komandu Padomju Savienībā un starptautiskiem panākumiem bagātāko vienību pasaules sieviešu basketbola vēsturē.
TTT komandas izveidotājs un pirmais treneris Oļģerts Altbergs bija sapratis sieviešu basketbola jaunākās modes tendences un drīz TTT komanda pati sāka tādas diktēt. Komandai bija izcilas līderes – centra spēlētājas Skaidrīte Smildziņa-Budovska un Silvija Ravdone-Krodere, aizsardzes Helēna Bitnere-Hehta un Dzidra Uztupe-Karamiševa – bet komandas „mehānismā” svarīga nozīme bija visām basketbolistēm.
1963.gadā TTT vecākā trenera amatā Oļģertu Altbergu nomainīja tikko spēlētāja karjeru beigušais VEF komandas kapteinis Raimonds Karnītis. Viņa vadībā tika turpinātas uzvaru tradīcijas.
Sešdesmito gadu beigās, kad komandā sākās paaudžu maiņa, nepilnu 16 gadu vecumā TTT pievienojās 210 cm garā centra spēlētāja Uļjana Semjonova, kura drīz kļuva par komandas līderi un uzvaru garantu gandrīz divu gadu desmitu garumā.
TTT starptautisko panākumu saraksts būtu bijis vēl garāks, taču vairākus gadus Padomju Savienība savas komandas nepieteica Eiropas klubu turnīriem.
Rīgas TTT rezultāti Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālspēlēs
1960 | TTT – Sofijas Slavia | 62:28 | 49:43 |
1961 | TTT – Prāgas Slovan Orbis | 76:77 | 72:37 |
1962 | TTT – Ļeņingradas SKA | 55:38 | 44:48 |
1964 | TTT – Prāgas Spartak Sokolovo | 63:58 | 40:43 |
1965 | TTT – Sofijas Slavia | 49:31 | 52:62 |
1966 | TTT – Prāgas Slovan Orbis | 62:39 | 73:56 |
1967 | TTT – Prāgas Sparta ČKD | 56:41 | 55:52 |
1968 | TTT – Prāgas Sparta ČKD | 76:45 | 58:47 |
1969 | TTT – Halles SC Chemie | 62:48 | 82:54 |
1970 | TTT – Krakovas Wisla | 61:45 | 59:42 |
1971 | TTT – Klermonferānas CUC | 72:59 | 62:56 |
1972 | TTT – Prāgas Sparta ČKD | 80:59 | 86:59 |
1973 | TTT – Klermonferānas CUC | 64:44 | 83:60 |
1974 | TTT – Klermonferānas CUC | 96:67 | 69:53 |
1975 | TTT – Prāgas Sparta ČKD | 87:59 | 72:56 |
1977 | TTT – Klermonferānas CUC | 79:53 | |
1981 | TTT – Belgradas Crvena zvezda | 83:65 | |
1982 | TTT – Pernikas Minjor | 78:56 | |
1985 | TTT – Vičencas Fiorella | 55:63 |
TTT Eiropas čempionvienību kausa izcīņā spēlēja arī 1983.gada sezonā, kad pusfinālā zaudēja Diseldorfas Agon 08 (75:73 un 49:52).
Par Eiropas čempionvienību kausa ieguvējām Rīgas TTT sastāvā kļuvušas 56 basketbolistes:
11 | Skaidrīte Smildziņa-Budovska | 1960-1962, 1964-1969, 1971-1972 |
11 | Dzintra Grundmane | 1964-1969, 1971-1975 |
11 | Tamāra Kārkliņa-Hendele | 1965-1968, 1970-1975, 1977 |
11 | Uļjana Semjonova | 1968-1975, 1977, 1981-1982 |
10 | Marita Bikse | 1967-1975, 1977 |
10 | Maija Saleniece-Šiliņa | 1969-1975, 1977, 1981-1982 |
9 | Silvija Ravdone-Krodere | 1960-1962, 1964-1969 |
9 | Ingrīda Bergvalde-Ose | 1965-1969, 1971-1974 |
9 | Inta Pliuna-Pāne | 1969-1970, 1972-1975, 1977, 1981-1982 |
8 | Māra Žvīgule-Bogdanoviča-Kampuse | 1966-1969, 1971-1974 |
7 | Sarmīte Karina Martinova-Volbete | 1960-1962, 1964-1967 |
7 | Ingrīda Strupoviča-Blūma-Bulavko | 1960-1962, 1964-1965, 1967-1968 |
7 | Ārija Rimbeniece | 1961-1962, 1964-1968 |
7 | Silvija Skulme | 1969-1973, 1975, 1977 |
7 | Maiga Saleniece-Skapāne-Garkalne | 1970-1975, 1977 |
6 | Zanda Grāve | 1965-1968, 1970-1971 |
6 | Lilita Svarinska-Bergvalde | 1970-1975 |
5 | Helēna Bitnere-Hehta | 1960-1962, 1964., 1966 |
5 | Jolanta Kalniņa-Altberga | 1960-1962, 1964-1965 |
5 | Ināra Pirtnieka-Apse-Rozniece | 1960-1962, 1964-1965 |
5 | Maiga Traukmane-Graudiņa | 1964-1966, 1968-1969 |
5 | Tatjana Lupova | 1970-1974 |
4 | Ligita Altberga-Andersone | 1960-1962, 1964 |
4 | Mārīte Jansone | 1968-1971 |
4 | Gunta Kauķe | 1973-1975, 1977 |
4 | Ilona Medne-Kalniņa | 1974-1975, 1977, 1981 |
3 | Dzidra Uztupe-Karamiševa | 1960-1962 |
3 | Iveta Edīte Kraukle-Čikute | 1960-1962 |
3 | Guna Margrieta Ieviņa-Karlsone | 1960-1962 |
3 | Tekla Buceniece-Šepko | 1962, 1971-1972 |
3 | Ieva Velga Augle-Naudžuna | 1964-1966 |
3 | Ingrīda Liekna-Kubliņa | 1974-1975, 1977 |
3 | Daina Grīnberga-Magazniece | 1974, 1977, 1981 |
3 | Līga Grīnberga-Lisnere | 1977, 1981-1982 |
2 | Zigrīda Reiziņa-Grēvele | 1969, 1973 |
2 | Velta Staņēviča-Bērziņa | 1970-1971 |
2 | Maija Floretaka-Konstantinova-Kubliņa | 1975, 1977 |
2 | Lorita Vasiļjeva-Sauša | 1977, 1982 |
2 | Marianna Feodorova | 1981-1982 |
2 | Ilze Šulca-Brumermane | 1981-1982 |
2 | Vita Dūdiņa-Elksne-Oliņa | 1981-1982 |
2 | Lija Judasa | 1981-1982 |
2 | Inita Rītiņa-Kresa | 1981-1982 |
2 | Ilga Briede-Priedoliņa | 1981-1982 |
2 | Mudīte Gūtmane-Zandere | 1981-1982 |
1 | Vita Karpova-Siliņa-Lūka | 1960 |
1 | Astra Bernava-Straume | 1960 |
1 | Ruta Stepanova | 1962 |
1 | Dace Fricsone-Ansone | 1965 |
1 | Edīte Tuča | 1968 |
1 | Sandra Jostiņa | 1973 |
1 | Tamāra Kaļagina-Dauniene | 1975 |
1 | Ilona Sāmeite | 1981 |
1 | Laimdota Šurkusa-Zariņa | 1981 |
1 | Dace Zeltiņa-Reča | 1982 |
1 | Anete Muižniece-Brice | 1982 |
Pēdējo starptautisko panākumu TTT izcīnīja 1987.gadā, kad treneru Andra Purkalna un Jura Garkalna vadībā uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā. Komandas sastāvā spēlēja: Sandra Balode, Ilga Briede, Vita Dūdiņa-Elksne, Ludmila Jermolajeva, Dace Krūmiņa, Anete Muižniece, Anita Plotkam Jolanta Roze, Zane Rozīte, Uļjana Semjonova un Mairita Strazdiņa.
Rīgas TTT 21 reizi izcīnīja Padomju Savienības čempionu titulus: 1960-1962., 1964.-1966., 1968.-1973, 1975.-1977., 1979.-1984.gadā, divas reizes – sudraba medaļas (1974., 1978., 1986.), vienu reizi – bronzu (1985.).
Par Rīgas TTT komandas gaitām stāsta grāmata “Zelta meitenes TTT” (“Jumava”, 2008)