27.09.2022
27. septembrī apaļu jubileju svin leģendārās basketbola komandas Rīgas TTT pirmā sastāva dalībniece Ārija Rimbeniece. Dzimusī rīdziniece TTT komandā spēlējusi no 1960. līdz 1968. gadam, šajā laikā septiņas reizes kļūstot par Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju (1961., 1962., 1964.-1968.) un PSRS čempioni (1961.-1967.), kā arī divas reizes Latvijas izlases sastāvā uzvarot PSRS Tautu spartakiādes turnīrā.
Ārija Rimbeniece grāmatā “Zelta meitenes TTT – basketbola mīlestība pusgadsimta garumā” par savām gaitām sportā un dzīvē:
“Basketbola spēli iemīļoju no 12 gadu vecuma, kad 1955. gada vasarā vecākā māsa Ināra aizveda mani pie trenera Augusta Anša Raubena un sāku trenēties Daugavas BSS. Basketbols tajā laikā man bija viss — neizlaidu nevienu treniņu, uzklausīju trenera padomus, lai iemācītos visu, kas man basketbolā būtu turpmāk nepieciešams. Jo viens no galvenajiem dzīves mērķiem man bija — spēlēt TTT meistarkomandā.
Pirmos panākumus mēs guvām 1959. gada janvārī Viļņā, kur “Daugavas” sporta skolas meitenes izcīnīja 1. vietu PSRS A klases meiteņu sacensībās basketbolā. Arī es devu zināmu ieguldījumu un izšķirošajā spēlē ar “Žalgiri” guvu 19 punktus.
Treneris Altbergs 1960. gada rudenī uzaicināja piedalīties TTT meistarkomandas treniņos. Mans bija par to patiess prieks, bet treneris Raubens gan nebija sajūsmā, uzskatīdams, ka man vēl par maz pieredzes.
Pēc Rīgas 36.vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas 1. Medicīnas skolā, kur mācījos par vecmāti. Apvienot mācības un divus treniņus dienā, kur nu vēl izbraukumus uz sacensībām — tas nebija viegli, tomēr godprātīgi centos to darīt. Sākot ar 1963. gadu strādāju par vecmāti uz pusslodzi un varēju vairāk ziedot basketbolam.
Sevi nekad neesmu uzskatījusi par slavenību vai „zvaigzni”. Komandā nekad necentos kādu izkonkurēt, vecākās spēlētājas un trenerus ļoti cienīju. Treneri bija katrai spēlei ko izplānojuši, mēs to izpildījām un guvām pārliecinošas uzvaras. Laukumā darīju „melno darbu” — sedzu īpaši bīstamas pretinieces. Patika pārķert bumbu un dot tālās piespēles pāri visam laukumam. Kaut gan augumā neesmu visai gara (171 cm), esmu spēlē pat 14 punktus iemetusi (no 7 metieniem 6 sekmīgi, sodi 2/2).
Visas medaļas un diplomus esmu saglabājusi līdz šodienai un arī fotogrāfijās varu redzēt tā laika sasniegumus. Man ir biezs albums ar pašas taisītām fotogrāfijām, ir arī otrs albums, kurā esmu salīmējusi izgriezumus no avīzēm par mūsu spēlēm. Pēc daudziem gadiem ir ļoti interesanti to visu pārlasīt. Piemēram: „Ārija Rimbeniece (..) paveica laukumā „vismelnāko” darbu — nosedza īpaši bīstamas pretinieces. Diemžēl to nefiksē iegūto punktu saraksti, dažkārt neuztver skatītāji. Tāpat kā daudzi nezin, ka Ārijai ir vishumānākā profesija – kārtot jaunu pilsoņu ierašanos pasaulē.”
1969. gadā sāku studijas Tartu Universitātē Sporta medicīnas fakultātē. Studiju gados strādāju Tartu klīnikas Neiroķirurģijas centrā par māsu. Pie mums nodaļā bija pacients – pusotru gadu pilnīgi paralizēts pēc lēciena upē uz galvas. Sāku viņam palīdzēt un tā palīdzu joprojām. Profesors Raudams teica, ka šādi slimnieki var dzīvot varbūt vēl 10 gadus, bet mans oficiālais vīrs kopš 1975.gada Āre Šuberts dzīvo vēl šodien.
Kopš 1995. gada regulāri piedalos petanga (Petanque) sacensībās Igaunijā. Esmu trīskārtēja Igaunijas čempione senioru grupā (2005., 2006., 2007.g). Ilgus gadus strādāju par ģimenes ārstu.
Par sasniegumiem vislielākie pateicības vārdi manai ģimenei, sevišķi mīļajiem vecākiem, kas mani vienmēr ļoti atbalstīja un apmeklēja visas spēles Rīgā, kurās es spēlēju.”
