08.01.2026
74. dzīves gadā mūža miegā aizmigusi leģendārā basketboliste – divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, vienpadsmitkārtējā Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, FIBA, pasaules basketbola un pasaules sieviešu basketbola Slavas zāļu dalībniece Uļjana Semjonova (1952. gada 9. marts – 2026. gada 8. janvāris).
Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un visiem, kas Uļu pazina, cienīja un mīlēja.
Latvijas Basketbola savienība
***
Uļjana Semjonova dzimusi 1952.gada 9. martā un bērnību pavadījusi vecāku mājās Daugavpils rajonā Medumos.
Slaidās meitenes — 13 gadu vecumā 192 cm! — pievēršanā basketbolam izšķirīga nozīme bija Uļas māsasvīra Pāvela, kā arī vairāku treneru — Raimonda Karnīša, Maigoņa Geistarda un Anša Augusta Raubēna — neatlaidībai. 1965. gada 30. augustā Iuliaka (tā oficiāli bija ierakstīts viņas dzimšanas apliecībā) tika aizvesta uz Rīgu, divus gadus vēlāk PSRS izlases sastāvā kļuva par Eiropas junioru čempioni, bet jau pēc trim gadiem kopā ar TTT kļuva par PSRS čempioni un Eiropas kausa ieguvēju, un PSRS pieaugušo izlases sastāvā izcīnīja pirmo no desmit Eiropas čempiones medaļām.
Augums (oficiāli rakstīja, ka 210 cm) laukumā viņai nodrošināja priekšrocības, taču tās pa īstam izmantot ļāva lieliskā fiziskā sagatavotība, noslīpētā tehnika un labā basketbola izpratne. Viņa bija neatkārtojama un neaizstājama gan TTT un Latvijas izlasē, gan Padomju Savienības komandā, kur cīnījās kopā ar lietuvietēm, krievietēm, ukrainietēm.
Basketbolistes karjeras laikā Uļa sakrāja unikālu titulu kolekciju.
Rīgas TTT sastāvā no 1967. līdz 1987.gadam:
vienpadsmitkārtēja Eiropas kausa izcīņas uzvarētāja (1968.-1975., 1977., 1981., 1982.);
piecpadsmitkārtēja Padomju Savienības čempione (1968.-1973., 1975.-1977., 1979.-1984.), trīskārtēja vicečempione (1974., 1978., 1986.), bronzas ieguvēja (1985.).
Latvijas izlasē no 1970. līdz 1983. gadam četrkārtēja Tautu spartakiādes čempione (1971., 1975., 1979., 1983.).
Padomju Savienības izlasē no 1968. līdz 1986. gadam:
divkārtēja olimpiskā čempione (1976., 1980.);
trīskārtēja pasaules čempione (1971., 1975., 1983.);
desmitkārtēja Eiropas čempione (1968., 1970., 1972., 1974., 1976., 1978., 1980., 1981., 1983., 1985.);
Universiādes čempione (1973.);
trīskārtēja Eiropas junioru čempione (1967., 1969., 1971.).
1993. gadā Uļjana Semjonova, kā pirmā Eiropas basketboliste tika uzņemta Pasaules basketbola Slavas zālē Springfīldā. 1999. gadā – Sieviešu basketbola Slavas zālē Noksvilā, 2007. gadā – FIBA Slavas zāles pamatsastāvā.
Pēc sportistes karjeras beigām Uļjana Semjonova izveidoja un ilgus gadus vadīja Latvijas Olimpiešu sociālo fondu, organizējot dažāda veida palīdzību sporta veterāniem.
Savu dzīves moto Uļjana Semjonova savulaik formulēja šādiem vārdiem: „Tagad brīžos, kad veselība sašķobās, reizēm iznāk paprātot: vai bija vērts visu apzinīgo mūžu ziedot sevi pilnībā? Taču es laikam esmu maksimāliste, izdaru visu, ko vien spēju; ar mazāk man nepietiek. Mazotnē man ģimene mācīja katru iesākto darbu paveikt godīgi, ar pilnu atdevi un līdz galam. Basketbols sākumā man likās tāda kā vieglprātība — līdz to iemīlēju caur TTT un komandas lieliskajām meitenēm.
Es nezinu labāku komandu par TTT. Mēs patiešām bijām labas draudzenes, gribējām un pratām cita citu atbalstīt grūtā brīdī.
Basketbols man neapnika nekad, kaut arī reizēm spēlēt iznāca gandrīz augu gadu bez atvaļinājuma. TTT nomainīja PSRS izlase, tad atkal nāca TTT sezona. Vienmēr domāju par komandas prestižu, par kārtējā titula izcīnīšanu. Ja kādreiz gadījās zaudēt, tad bija liels kauns…”
