05.11.2023
Mūža miegā aizmidzis ilggadējais VEF basketbola meistarkomandas spēlētājs, Romas olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs, Latvijas Basketbola savienības Goda biedrs Cēzars Ozers (11.02.1937 – 5.11.2023).
Atvadīšanās sestdien, 11. novembrī, plkst.12 Rīgas Krematorijā.
Visdziļākā līdzjūtība tuviniekiem.
Latvijas Basketbola savienība
Cēzars Ozera karjeru lielajā basketbolā raksturo statistika:
No 1958. līdz 1968.gadam spēlējis Rīgas VEF. Latvijas čempions (1958), PSRS čempionāta bronzas ieguvējs (1959., 1960., 1963., 1966.);
No 1957. līdz 1967.gadam spēlējis Latvijas PSR izlasē, piedalījies 66 spēlēs. Divreiz izcīnījis bronzas medaļu PSRS tautu spartakiādēs (1959., 1963.).
1960.gadā spēlējis Padomju Savienības izlasē. Olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (1960).
Aiz sausajiem skaitļiem – basketbolam veltītās treniņu stundas un spēļu emocijas, par kurām pats Cēzars stāstījis šādiem vārdiem:
«Pusaudža gados uz treniņiem mēroju ceļu pāri Daugavai. Pavasaros, kad ledum ejot izņēma pontonu tiltu, tas bija vesels ceļojums. Treniņam veltījām pusi dienas. Mums bija lielisks, neatkārtojams treneris — Augusts Raubens. Lai nu mūsdienu korifeji neņem ļaunā, taču tādu treneru, kādi manā jaunībā bija Raubens, pēc tam Alfrēds Krauklis. Viņi dzīvoja basketbolā un mēs tiecāmies viņiem līdzi.
Man laimējās, jo VEF komandā nonācu vienā pārī ar pašu Raimondu Karnīti. No viņa bija ko mācīties! Parasti pirms spēlēm viss tika izbīdīts uz šaha galdiņa. Kad ieviesa 30 sekunžu uzbrukumu limitu, vairs nevarēja tīt garās un gudrās kombinācijas. Man noteikumu izmaiņas nāca labumā. Biju labs metējs, taču spēlēs man pietrūka pašpārliecības. Kad limits gāja uz beigām, bumbu bieži piespēlēja man un Karnītis brēca: «Jāmet!!!» Tā, gluži piespiedu kārtā, kļuvu par snaiperi. Tā bija viena no īpašībām, ko novērtēja PSRS olimpiskās izlases veidotāji.
Domāju, ka Romā būtu varējis lietderīgi nospēlēt vairāk, nekā man tika atvēlēts. It sevišķi pirmajos mačos, kuros satriecošu sāncenšu nebija. Priekšsacīkstēs pasaules čempionei Brazīlijas izlasei zaudējām ar 54:58, bet finālstadijā viņus pieveicām ar 64:62. Iznāca sudrabs aiz tolaik neuzvaramajiem amerikāņiem. Tā bija mana pirmā un pēdējā medaļas PSRS izlasē. Sliktāks nekļuvu, taču mūsu laikos Savienībā bija daudz lielisku aizsargu.
Toties bija lieliska sajūta 1997. gadā Helsinkos, kad Latvijas senioru izlase pasaules meistarsacīkstēs uzveica tos pašus brazīļus. Mēs trīs ar Valdi un Maigoni tad nofotografējāmies kopā ar trim tā laika Brazīlijas izlases večiem — Amauri un citiem — piemiņai par 37 gadus senu pagātni. Tad viņi beidzot uzzināja, kur atrodas tāda Latvija…”
Cēzara spēlētāja gaitas VEF meistarkomandā aprāvās 1968. gadā. Turpinājumā – līdz 1983. gadam Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Fiziskās audzināšanas un sporta katedras vecākais pasniedzējs, pēc tam līdz ilggadējs pasniedzējs Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā.
Līdz pat 2023. gada rudenim aktīvs basketbola notikumu sekotājs un kompetents vērtētājs.
Vieglas smiltis…
Guntis Keisels
