Savējie zem sveša karoga (1940 – 1991)

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas Padomju Savienībā Latvijas basketbola saimniecība tika integrēta PSRS sporta sistēmā, kardināla mainot sporta organizāciju un sacensību struktūru. Latvijas labākās komandas piedalījās PSRS čempionātos un cita līmeņa turnīros, labākie Latvijas basketbolisti tika iesaistīti PSRS izlases komandās un oficiālajās starptautiskajās sacensībās startēja zem sarkanā karoga. Basketbola dzīve turpinājās arī latviešu sabiedrībā viņpus dzelzs priekškara, trimdiniekiem iesaistoties mītnes zemju sporta dzīvē.

1940. gada 3. septembrī likvidētās Latvijas Basketbola savienības vietā tika izveidota Latvijas FKSK Basketbola sekcija. Nomainoties okupācijas varām, to atjaunoja 1944. gadā

1951. gadā Rīgas komanda izcīnīja pirmo vietu PSRS astoņu pilsētu turnīrā.

1951. gadā latviešu basketbolists gūs pirmo panākumu lielā starptautiskā turnīrā PSARS komandas sastāvā – Jānis Ostrouhs PSRS studentu izlasē uzvar pasaules studentu festivāla turnīrā.

1952. gadā vīriešu komanda Rīgas “Dinamo” uzvar PSRS kausa izcīņā.

1952. gadā Dzidra Uztupe (Karamiševa) PSRS izlases sastāvā izcīnīja 1. vietu Eiropas sieviešu čempionātā, Maigonis Valdmanis – 2. vietu Helsinku olimpiskajās spēlēs. Turpmāk līdz 1991. gadam PSRS izlašu sastāvā augstākā līmeņa starptautisko sacensību medaļas izcīnīja vēl 11 Latvijas basketbolisti un piecas basketbolistes (skat. tabulu).

1955. gadā Rīgas ASK vīriešu komanda izcīnīja pirmo vietu Padomju Savienības čempionātā. Šis panākums tika atkārtots arī 1957. un 1958. gadā.

1956. gadā PSRS tautu pirmās spartakiādes turnīrā Latvijas (PSR) vīriešu izlase izcīnīja 1. vietu, bet sieviešu izlase – 2. vietu.

1956. gadā Melburnas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienības izlases sastāvā spēlēja Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis (izcīnīja 2. vietu), bet Austrālijas izlasē spēlēja Latvijā dzimušie Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidenfelds (12. vieta).

1958. gadā No latvieši trimdiniekiem veidotā komanda SK “Rīga” kļūst par Zviedrijas čempioni.

1958. gada jūlijā Rīgas ASK pirmās Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālā ar 86:81 un 84:71 pārspēja Sofijas “Akademik”, iegūstot kausu. Šis panākums atkārtots arī 1959. un 1960. gadā.

1960. gadā sieviešu komanda Rīgas TTT pirmo reizi kļuva par PSRS čempioni un pirmo reizi izcīnīja Eiropas valstu čempionvienību kausu, ievadot unikālu panākumu sēriju, kas ilga līdz 1987. gadam

1960. gada maijā FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss Rīgu nosauca par Eiropas basketbola galvaspilsētu – pirmo un līdz šim vienīgo reizi abus Eiropas klubu komandu turnīra kausus bija izcīnījušas vienas pilsētas komandas.

1963. gadā Latvijas sieviešu izlase pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīrā. Šis panākums atkārtots 1967., 1971., 1975., 1979. un 1983. gadā.

1966. gadā Rīgas VEF komanda izcīnīja trešo vietu PSRS čempionātā, noslēdzot Latvijas vīriešu “medaļu laikmetu”. No 1955. līdz 1966. gadam lielvalsts čempionātos četras reizes tika izcīnītas zelta, divas reizes – sudraba, piecas reizes – bronzas medaļas.

1968. gadā Rīgas TTT komanda sezonas laikā uzvarēja visās PSRS čempionāta un Eiropas kausa izcīņas spēlēs. Absolūtais rekords tika atkārtots arī 1971., 1973. un 1980. gadā.

1976. gadā Uļjana Semjonova PSRS izlases sastāvā kļūst par olimpisko čempioni (komandā bija arī Rīgas TTT vienu sezonu spēlējusī Krievijas basketbola audzēkne Tamāra Kaļagina-Dauniene). Otro olimpisko zelta medaļu Semjonova izcīnīja 1980. gadā.

1982. gadā Rīgas TTT komanda 18.reizi izcīnīja Eiropas čempionvienību kausu.

1983. gadā Latvijas basketbolisti pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes kopvērtējumā – sieviešu izlase sesto reizi izcīnīja pirmo vietu, vīriešu izlase trešo reizi izcīnīja 3. vietu (iepriekš bronza arī 1959. un 1963. gadā).

1984. gadu TTT komanda pēdējo 21. reizi uzvarēja PSRS čempionātā.

1987. gadā Rīgas TTT uzvarēja Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā, iegūstot pēdējo lielo trofeju.

1988. gadā Igors Miglinieks PSRS izlases sastāvā kļuva par olimpisko čempionu.

1989. gada 9. martā Latvijas Basketbola federācija pieņēma jaunus Statūtus, pasludinot neatkarību no PSRS Basketbola federācijas.

1991. gada maijā Rīgas VEF komanda izcīnīja 3. vietu pēdējā PSRS čempionātā.

Latvijas basketbolistu medaļas PSRS izlasēs (1945-1991)

Olimpiskajās spēlēs

Spēlētājs	Zelts	Sudrabs	Bronza
Maigonis Valdmanis		1952., 1956., 1960.
Valdis Muižnieks		1956., 1960., 1964.
Jānis Krūmiņš		1956., 1960., 1964.
Cezars Ozers		1960.
Juris Kalniņš		1964.
Igors Miglinieks	1988

 

Spēlētāja	Zelts	Sudrabs	Bronza
Uļjana Semjonova	1976., 1980.
Tamāra Dauniene	1976.

 

Pasaules čempionātos

Spēlētājs	Zelts	Sudrabs	Bronza
Jānis Krūmiņš				1959.-6.vieta*
Valdis Muižnieks				1959.-6.vieta*
Maigonis Valdmanis				1959.-6.vieta*
Juris Kalniņš			1963
Valdis Valters	1982	1986
Andris Jēkabsons		1986
Gundars Vētra		1990

* 1959. gada pasaules čempionātā PSRS izlase bija nodrošinājusi 1.vietu,
bet tika diskvalificēta, jo politisku iemeslu dēļ neizgāja laukumā spēlē ar
Taivanas izlasi.

Spēlētāja	Zelts	Sudrabs	Bronza
Dzidra Uztupe-Karamiševa		1957
Helēna Bitnere-Hehta	1959.
Skaidrīte Smildziņa-Budovska	1959., 1964., 1967.
Silvija Ravdone-Krodere	1964.
Uļjana Semjonova	1971., 1975., 1983.

Eiropas čempionātos

Spēlētājs	Zelts	Sudrabs	Bronza
Gunārs Siliņš	1953		1955
Maigonis Valdmanis	1957., 1959., 1961.
Valdis Muižnieks	1957., 1959., 1961.
Jānis Krūmiņš	1959., 1961., 1963.
Juris Kalniņš	1963.
Oļģerts Jurgensons	1963.
Visvaldis Eglītis	1965.
Valdis Valters	1981., 1985.	1987	1983
Gundars Vētra			1989

 

Spēlētaja	Zelts	Sudrabs	Bronza
Dzidra Uztupe-Karamiševa	1952., 1954., 1956., 1962.
Helēna Bitnere-Hehta	1960	1958
Skaidrīte Smildziņa-Budovska	1960., 1962., 1964., 1966., 1968.
Silvija Ravdone-Krodere	1964., 1966.
Uļjana Semjonova	1968., 1970., 1972., 1974., 1976., 1978., 1980., 1981., 1983., 1985.
Tamāra Dauniene	1976
Marianna Feodorova	1981