02.12.2021
Ramirent Nacionālajā basketbola līgas turnīrā aizvadīts pirmais mēnesis – saskaitot kopā septembra beigās, oktobra pirmajā un novembra otrajā pusē aizvadītās spēles. Bez zaudējumiem Austrumos cīnās “RSU/VEF Rīga”, BK “Jēkabpils” un “Gulbenes Buki”/BJSS, Rietumos – BK “Saldus” un “Kandava/Anzāģe”.
Rietumi: Rendijs Feikners (BK “Saldus”)
25 gadus vecais saspēles vadītājs komandai palīdzēja uzvarēt visās piecās spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 30 minūtes 29 sekundes, gūstot 15,8 punktus, izdarot 8,8 rezultatīvas piespēles, izcīnot 4,4 atlēkušās un pārķerot 3,4 bumbas, kā arī sakrājot vidējo lietderības koeficientu 23,6.
Ramirent NBL mēneša spēlētāja tituli piešķirti pēc 20 mēnešu pauzes. Kā šī ilgā “basketbola mājsēde” ietekmējusi amatieru dzīves ritmu un sportisko kondīciju?
Rendijs Feikners. Viegli tas nav. Sezonu sākām labi, uzvarējām “Jelgavu” un mērķtiecīgi gatavojāmies Užavas kausa izcīņas spēlei ar “Latvijas Universitāti”, bet sākās “mājsēde”, kas pamatīgi izsita no ritma. Komandas treniņi nenotika, katrs pats darīja, ko varēja – skrēja krosiņus, cilāja svarus.
Cik viegli/grūti sevi motivēt?
Man – viegli. Tik ilgi jau esmu trenējies un spēlējis, nevaru mierīgi nosēdēt mājās. Arī normālā situācijā nepietiek ar komandas treniņiem un spēlēm, kas notiek 2-3 reizes nedēļā. Daru pats.
Profesionāla pieeja, kaut esi amatieris?
Jā, strādāju pilna laika darbu – finanšu analītiķis apdrošināšanas sabiedrībā. Studēju RISEBA maģistrantūrā, kur nodarbības katru otro nedēļas nogali. Mazliet esmu iesaistīts uzņēmējdarbībā.
“Saldus” komandai čempionāts sācies labi. Tēmējiet augstu?
Mērķi ir visaugstākie. Svarīgākās spēles gan vēl tikai priekšā. Kandava, Ķekava, tā pati Jelgava – stipru komandu netrūkst. Šajā līgā komandas ieskrienas pamazām un labāko kondīciju sasniedz uz otro apli un izslēgšanas spēlēm. Tad redzēs, cik kurš labi būs pieskaņojies mainīgajiem apstākļiem, kāds būs veselības stāvoklis līderiem utt.
Tikko Užavas kausa izcīņas 3. kārtā divreiz zaudējāt “Latvijas Universitātei”. Kas pietrūka?
Spēles kondīcijas. Pēc mājsēdes paguvām aizvadīt divus treniņus un aizvadīt divas spēles – pārāk maz, lai ieskrietos. Latvijas – Igaunijas līgas klubiem tādas pauzes nebija. Piedevām savainojuma dēļ nevarēja spēlēt Kārlis Garoza, otrajā mačā nebija arī Ivara Žvīgura. Saldū pirmo puslaiku aizvadījām ļoti cienījami, bet ar to nepietika.
Rīgā Saldus komandu ik pa brīdim piemin kā potenciālu papildinājumu Latvijas – Igaunijas līgai. Kā tas izskatās, raugoties no Saldus?
Svarīgākā, protams, ir finansiālā puse – lai būtu stabils atbalsts ilgtermiņā. No viena gada projektiem lielas jēgas nav. Saldū vienmēr svarīgi bijis iesaistīt savējos. Ja tāds projekts būtu, spēlētāji atrastos. Un basketbolu mīloši skatītāji arī. Vispār liels paldies mūsu līdzjutējiem, kuru atbalstu jūtam gan mājas spēlēs, gan izbraukumos. Tas ļoti palīdz.
Pašam arī būtu interese atgriezties Latvijas augstākajā līmenī, pat krasi mainot dzīvi, kas patlaban šķiet sakārtota?
Ja būtu piedāvājums, no kura nevar atteikties (smejas)… Tas attiecas gan uz piedāvātajiem noteikumiem, gan iespēju spēlēt, nevis sildīt soliņu. Sportiskā līmeņa ziņā domāju, ka varētu spēlēt jebkurā Latvijas – Igaunijas līgas komandā.
Austrumi: Rihards Ginters (“RSU/VEF Rīga”)
28 gadus vecais uzbrucējs savai komandai palīdzēja uzvarēt visās piecās spēlēs, vidēji katrā laukumā pavadot 26 minūtes 9 sekundes, gūstot 16,4 punktus, izcīnot 6 atlēkušās bumbas un sakrājot vidējo lietderības koeficientu 18,6.
Kā ilgā “basketbola mājsēde” ietekmējusi dzīves ritmu un sportisko kondīciju?
Rihards Ginters. Aizpagājušā sezona aprāvās tieši pirms svarīgākajām spēlēm, pērnā izjuka jau pēc dažām spēlēm. Protams, dzīves ritms tika koriģēts. Ķermenis prasa kaut kādas aktivitātes, lai nebūtu kauns skatīties spogulī un nevajadzētu iet uz veikalu pēc jaunām drēbēm. Kādu laiku darbojos svaru zāles režīmā. Neslēpšu, ka vasarā piezagās arī šaubas vai ir vērts turpināt spēlēt tādā līmenī – ziedot brīvos vakarus, arī brīvdienas…
Arī savienot basketbolu ar nopietnu darbu…
Arī, bet šai ziņā basketbolam nenoliedzami ir arī pozitīva ietekme. Ja esmu labā formā, varu ātri noskriet divus laukumus un trāpīt grozā, tad arī darbs veicas labāk. Šai ziņā man viss kārtībā, jo vadība un kolēģi Reklāmas aģentūrā, kurā strādāju, ir ļoti saprotoši un pretimnākoši. Acīmredzot novērtē, ka pēc laba snieguma basketbola laukumā esmu labāks arī darbā.
Pieminēji pārdomu brīdi. Vai tas bija saistīts arī ar to, ka šovasar mainījās treneris RSU komandā, kurā spēlē jau desmito sezonu?
Kad notiek pārmaiņas, vienmēr jāsaprot, vai ar jauno kursu tev ir pa ceļam. Tā bija arī šajā gadījumā. Mainījās ne tikai treneris – mūsu pieredzējušo spēlētāju kodolam pievienojās jaunie “VEF skolas” audzēkņi. Izrādījās, ka pārmaiņas bijušas uz labu, jo jaunie spēlētāji ienesuši svaigumu un sportisko niknumu, mazinājuši rutīnu. Pat sarunu tēmas ģērbtuvē pamainījušās. Savukārt treneris respektē to, ka daudzi strādā pilnu laiku vai nopietni studē, tāpēc ne vienmēr tiek uz treniņiem vai pat spēlēm.
Kā treniņprocesā izdodas savienot jauno un pieredzējušo spēlētāju atšķirīgās vajadzības?
Jaunajiem ir obligāts rīta treniņš, kurā mēs, pieredzējušie varam pievienoties brīvprātīgi. Šādu iespēju izmantojam aizvien biežāk – ir noderīgi pasportot jau pirms darba.
Iespaidīgākā statistika joprojām ir jums ar Kristapu Jurjānu. Kāda palīdzība no jaunajiem?
Aizvien lielāka. Salīdzinot ar pirmajiem treniņiem augustā puikas kļūst stiprāki, arī gudrāki. Ceru, ka viņiem noder tas, ko var iemācīties no mums.
**
“RSU/VEF Rīga” galvenais treneris Kristaps Zeids: “Paldies Rihardam un citiem pieredzējušajiem spēlētājiem, kuri ātri atrada kopīgu valodu ar jaunajiem un ne brīdi komandā nav notikusi dalīšanās grupiņās. Atradām veidu, kā kopīgi izbaudīt darba procesu, veidojot gan komandas spēli, gan “ķīmiju”. Cits citu padarām labākus – “vecie” darbojas kā mentori, jaunie dod komandai nepieciešamo enerģiju. Latvijā noteiktās mājsēdes laikā aizvadījām produktīvu treniņnometni Igaunijā, kur piedalījās gan jaunie, gan daži pieredzējušie, kuri varēja mācīties vai strādāt attālināti. Citi uzturēja sevi sportiskajā formā individuāli. Tagad rīta treniņos plkst.6:30 piedalās arī daudzi pieredzējušie spēlētāji – ne tikai lai turētu sevi formā, bet arī lai iemācītos ko jaunu un progresētu. Esot labs sākums darba dienai.”
