29.04.2024
1924.gada 29.aprīlī Tallinā Latvijas basketbola valstsvienība ar 20:16 (6:6) pārspēja Igaunijas komandu. Tā bija pirmā spēle abu valstu nacionālo izlašu vēsturē un, iespējams, pirmā starpvalstu spēle Eiropā.
Latvija un visupirms Rīga basketbolu iepazina 20. gadsimta divdesmito gadu sākumā. Amerikāņi – Jaunekļu kristīgās savienības (YMCA, latviski – JKS) darbinieki, karā izpostītajās Eiropas valstīs organizēja apgādi ar pārtiku un medikamentiem, pie viena popularizējot savas tradīcijas. Dažādās jomās sekmes bija dažādas, bet basketbola ieviešana neapšaubāmi pieskaitāma viesu pozitīvajam veikumam.
1923. gada 26. novembrī lielāko sporta biedrību pārstāvji nodibināja Latvijas Basketbola savienību, tai par pienākumu uzliekot kā basketbola dzīves organizēšanu pašu valstī, tā arī sakaru uzņemšanu ar spēlētājiem citās valstīs. No 1924. gada 16. janvāra līdz 12. aprīlim notika Latvijas pirmās meistarsacīkstes. Piedalījās sešas komandas, uzvarētāju noskaidrošanai bija vajadzīga pārspēle starp galvenajiem favorītiem JKS un Latvijas Sporta biedrības (LSB) komandām. Daudziem par pārsteigumu uzvarēja LSB (25:15).
Kad 1924.gada aprīļa beigās LBS pirmo reizi organizēja valstsvienību ceļojumam uz kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, sastāvā bija absolūta paritāte: Vilis Liberts, Nikolajs Mūzis, Kārlis Ploriņš un Alfrēds Ramiņš no LBS, kā arī Valdemārs Baumanis, Jānis Birkmanis, Ādolfs Grasis un Broņislavs Maļinovskis no JKS. Visi – studenti vai skolēni. Komandas vadīšanu uzticēja JKS fiziskās audzināšanas direktoram H.D. Andersonam.
1924. gada 29. aprīlī Tallinā, NMKÜ (YMCA) zālē, notikusī spēle „modinājusi dzīvu publikas interesi un skatītāji ieņēma zālē ikvienu svabadu vietiņu.” Latvijas piecnieks sagaidīts ar aplausiem, un tam par godu atskaņota valsts himna. Tāpat svinīgi tika sagaidīta Igaunijas komanda, ko pārstāvējuši Unters, Pīlaks (abi – NMKÜ), Masts, Uetva un Zivestrs (visi – „Sports”).
Pirmo grozu guva Nikolajs Mūzis, bet igauņi drīz atguvuši zaudēto. Cīņa bijusi nervoza un asa. Pirmais puslaiks beidzies neizšķirti, otrajā pēc sīvas spēkošanās virsroku guva Latvijas komanda – 20:16.
V.Čikas un A.Šmita grāmatā „Sporta Latvija” iznākums raksturots kā likumsakarīgs, uzsverot, ka latvieši bijuši pārāki augumos un nodemonstrējuši labāku saskaņu, lieliski papildinot cits citu. „Centrs Mūzis bija pavājš tehniski un iemetienos, bet ļoti izturīgs un lielisks cīnītājs; malējie uzbrucēji – Birkmanis straujš, enerģisks, precīziem labās rokas metieniem, labākais tehniķis Ploriņš gādāja par sadarbību uzbrukumā, labs arī metienos. Aizsargi – Baumanis un Ramiņš – cīnītāji līdz pēdējam.”
Spēles protokols nav saglabājies, tāpēc nav zināms vai laukumā tikuši arī rezervisti. Tikai vairākus gadus vēlāk nāca apjauta par mirkļa svarīgumu – Eiropā nav fiksēta neviena starpvalstu spēle, kas būtu notikusi agrāk, tātad latvieši un igauņi bijuši pirmatklājēji.
Būt pirmajiem – Latvijas basketbolisti vēl ne reizi vien turpināja šo tradīciju.
Attēlā: pirmās spēles fotogrāfijas nav izdevies atrast ne Latvijas, ne Igaunijas krājumos. Attēlā redzama Latvijas valstsvienība otrajā spēlē 1925. gada 5. janvārī, kad Igaunijas komanda bija ieradusies atbildes vizītē. No kreisās: LBS priekšsēdis Fricis Ķergalvis, spēlētāji Vladimirs Svistuņenko, Kārlis Ploriņš, Nikolajs Mūzis, Valdemārs Baumanis, Artūrs Timpers un Ādolfs Grasis
