04.05.2024
1935.gada 4.maijā Ženēvā pirmajā Eiropas čempionātā basketbolā finālspēlē Latvijas valstsvienība ar 24:18 (16:8) pārspēja Spānijas izlasi. Basketbola vēsturē tika ierakstīti pirmie čempioni (attēlā no kreisās): Mārtiņš Grundmanis, Džems Raudziņš, Aleksejs Anufrijevs, Rūdolfs Jurciņš, Visvaldis Melderis, Jānis Lidmanis, Herberts Gubiņš un Eduards Andersons. Treneris – Valdemārs Baumanis.
Eiropas pirmajā čempionātā piedalījās valstu 10 komandas, kuras sacentās pēc sarežģītas divmīnusu sistēmas.
Latvijas komandas sastāvā bija iekļauti desmit basketbolisti – Rūdolfs Jurciņš, Eduards Andersons, Džems Raudziņš, Andrejs Krisons, Edgars Rūja (visi “Universitātes sports”), Jānis Lidmanis, Mārtiņš Grundmanis, Visvaldis Melderis (ASK), Aleksejs Anufrijevs (“Starts”) un Herberts Gubiņš (“Gongs”). Turnīra laikā Krisons un Rūja netika pieteikti nevienai spēlei (tolaik mačā varēja piedalīties septiņi basketbolisti). Pirmajos mačos rezervē tika atstāts arī Melderis, par kura līdzdalību finālmačā ir pretrunīgas ziņas.
Pirmajā kārtā Latvijas valstsvienība pārspēja Ungārijas izlasi – 46:12 (20:7). Pusi no komandas punktiem guva centra spēlētājs Jurciņš (23), viņu atbalstīja Anufrijevs (10), Lidmanis (9), Raudziņš (2), Grundmanis (2), Andersons un Gubiņš.
Izlozē no trijām komandām mūsējiem tika ceļazīme uz pusfinālu, bet Šveices un Itālijas vienībām nācās cīnīties savā starpā ceturtdaļfinālā. Pusfinālā Latvija pārspēja Šveici ar 28:19 (16:12). Punktus guva: Anufrijevs 12, Jurciņš 10, Lidmanis 4, Andersons 2.
Finālspēlē 4.maijā Latvijas komandai pretim stājās Spānijas izlase, kas pirmajās spēlēs bija pārspējusi Beļģiju (25:17) un Čehoslovākiju (21:17). Spēles sākumā latvieši lieliski izmantoja centra spēlētāja Jurciņa vareno lēcienu. Pēc centra iemetiena izspēles, kas tika veikta pēc katra iemestā groza, bumba regulāri nonāca Latvijas komandas rīcībā un, prātīgi spēlējot, tika panākts izšķirošais pārsvars – 8:0! Turpinājumā spāņi tuvāk netika – 24:18 (16:12). Protokols liecināja, ka Jurciņš guvis 11 punktus, Grundmanis 4, Lidmanis 3, Anufrijevs 2, Andersons 2 un Raudziņš 2. Valdemārs Baumanis liecināja, ka finālspēlei Raudziņa vietā bijis pieteikts Melderis.
Latvijas valstsvienības treneris Valdemārs Baumanis pēc daudziem gadiem uzsvēra, ka uzvara bijusi pelnīta: „Man bija izdevies atrast piecus spēlētājus, kas viens otru lieliski papildināja. Tādejādi radās vienība, kas vienlīdz efektīvi sadarbojās uzbrukumā un aizsardzībā. Šie pieci spēlētāji bija: aizsardzībā Mārtiņš Grundmanis un Eduards Andersons, centrā Rūdolfs Jurciņš, uzbrukumā Jānis Lidmanis un Aleksejs Anufrijevs. Latvijas vienība 1935.gadā ne tikai uzvarēja, bet ar savu spēli parādīja Eiropas lielvalstīm Francijai, Itālijai un Spānijai, kāds skaistums slēpjas basketbolā. Mūsu spēles pamatā bija amerikāņu sistēma, kuru mums tik iespaidīgi bija iemācījuši šīs valsts sporta speciālisti, kas pēc Pirmā pasaules kara darbojās Latvijā. Te jāpiebilst, ka latvieši bija apdāvināti skolēni. Latvijas vienības uzvara Ženēvā visai sporta Eiropai bija milzīgs pārsteigums. Par mums rakstīja visi lielākie sporta laikraksti. Sacensībās noraudzījās arī daudzu valstu diplomātiskie pārstāvji, jo Ženēvā darbojās Tautu savienība. Zīmīgus vārdus mūsu spēlētājiem pēc uzvaras veltīja Latvijas sūtnis Feldmanis: „Ko Latvijas brīvvalsts diplomāti Ženēvā sasnieguši 15 gados, to jūs pārsniedzāt dažās dienās.””
Pirmo čempionu likteņi labi raksturo vēstures dzirnas, kurās latvieši tika ierauti XX gadsimta vidū. Visvaldis Melderis 1944.gadā krita leģiona cīņās Latgalē, Aleksejs Anufrijevs – 1945.gadā sarkanās armijas kaujās Kurzemē, Mārtiņš Grundmanis 1945.gadā izdarīja pašnāvību karagūstekņu nometnē Rīgā, Rūdolfs Jurciņš gāja bojā 1947.gadā izsūtījumā Sibīrijā. Pēc kara uz dzīvi Austrālijā apmetās Jānis Lidmanis (miris 1986.gada 29.novembrī Melburnā) un Džems Raudziņš (1979.gada 13.decembrī Pērtā), bet ASV nokļuva Valdemārs Baumanis – ASV (miris 1992.gada 24.aprīlī Čikāgā), Eduards Andersons daudzus gadus pavadīja izsūtījumā Sibīrijā, un kā vienīgais no pirmajiem čempioniem mūža nogali pavadīja Rīgā (miris 1985.gada 29.novembrī).
