09.08.2023
Lielajā basketbolā viņš “pierakstījās” vēl pirms oficiālā treniņu sākuma, deviņos gados kā vecākās māsas Ārijs pavadonis iekļūstot Rīgas TTT čempionu fotogrāfijas pašā centrā.
1963. gadā sācis trenēties tikko nodibinātajā VEF sporta skolā, kurai palicis uzticīgs līdz mūsdienām, piedzīvojot un pārdzīvojot dažādus reorganizācijas viļņus, izcīnot skolai tās pamatlicēja Alfrēda Kraukļa vārda piešķiršanu un (sa)glabājot Vecā iedibinātās basketbola mīlestības tradīcijas.
Savulaik klauvējis pie VEF meistarkomandas durvīm, bet laikus nākusi apjausma, ka trenera darbā varēs paveikt vairāk, nekā pašam cīnoties laukumā.
Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā iegūtās zināšanas papildinājis ar praksē gūtām atziņām un iemaņām, kļūstot par autoritāti un bieži citējamu autoritāti audzēkņu un arī kolēģu acīs.
Astoņdesmito gadu vidū kā Latvijas jaunatnes komandu vecākais treneris un treneris bijis viens no galvenajiem autoriem trīskāršai bronzai Padomju Savienības skolēnu spartakiādē, jaunatnes spēlēs un tautu spartakiādē – no tās komandas nāca Ainars Bagatskis, Jānis Laksa, Gundars Vētra un vēl vairāki meistar komandu spēlētāji.
Deviņdesmitajos gados – Latvijas U22 izlases treneris un VEF vārda saglabātājs Latvijas Basketbola līgas apritē, lielajā basketbolā ievadot Aigaru Vītolu, Jevgēniju Kosuškinu, Daini Oberšatu.
Divtūkstošajos – audzinājis, trenējis un vadījis vairākkārtējas Jaunatnes līgas vicečempionvienības, Latvijas basketbola līgu un starptautisku turnīru laureātus, audzinājis jaunos speciālistus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kā arī vadījis Latvijas U18 izlasi, kurā rūdījās ilggadējais Latvijas valstsvienības pamatcentrs Mārtiņš Meiers un nākamā 3×3 basketbola spožā zvaigzne – olimpiskais čempions Nauris Miezis.
Joprojām aktīvs un taisns gan vārdos, gan rīcībā.
Daudz baltu dieniņu!
Latvijas Basketbola savienība
