11.01.2023
2022. gadā Starptautiskā Basketbola federācija atzīmēja 90. gadadienu kopš dibināšanas. Par godu apaļai jubilejai FIBA izdevusi fotoalbumu “90 Iconic moments 1932-2022”, pievēršoties svarīgākajiem notikumiem un spilgtākajām personībām basketbola vēsturēm. Latvija pieminēta 10 reizes – biežāk nekā daudzas valstis, kas FIBA pašreizējā reitingā atrodas augstākās vietās.
2. notikums: Latvija – viena no astoņām FIBA dibinātājvalstīm.
No vēstures neizdzēšams fakts!
5. notikums: Latvija ar 41:24 uzvar Ungāriju Vispasaules studentu spēlē Turīnā.
1933. gada septembrī notikušās sacensības bija pirmais FIBA atzītais turnīrs, kurš tika spēlēts pēc nesen apstiprinātajiem starptautiskajiem noteikumiem. Piedalījās piecu valstu komandas – Francija, Itālija, Latvija, Igaunija un Somija. Publicētais protokols liecina, ka Latvijas komandai 14 punktus guvis Voldemārs Gulēns, 13 – Rūdolfs Jurciņš, pa 6 – Džems Raudziņš un Viktors Maike, 2 – Jānis Tiltiņš, Vēl spēlējuši Eduards Andersons un Pauls Maike. (Informācijai: turnīra noslēgumā Latvijas vīriešu komandai 2. vieta aiz Itālijas studentiem, bet Latvijas sieviešu komanda ar uzvaru vienīgajā spēlē pār Itāliju izcīnīja 1. vietu!
7. notikums: Latvijas valstsvienība uzvar pirmajā Eiropas čempionātā!
Albūmā pieminēts gan komandas 36 stundas ilgais ceļojums uz Ženēvu, gan vēsturiskajam notikumam veltītā spēlfilma “Sapņu komanda’1935”.
14. notikums: Rīgas ASK – pirmie Eiropas valstu čempionu kausa ieguvēji.
Fotoattēlā fiksēts brīdis 1960. gada 15. maijā, kad FIBA ģenerālsekretārs Viljamss Džonss pēc ASK trešās uzvaras sudraba kausu pasniedz rīdzinieku kapteinim Maigonim Valdmanim.
Akmens autoru dārziņā – nav pieminēts fakts, ka nepilnu mēnesi iepriekš par Eiropas labāko sieviešu klubu komandu kronēja Rīgas TTT. Tā joprojām ir vienīgā reize, kad abu prestižo turnīru galvenās trofejas vienā sezonā izcīnīja vienas pilsētas komandas, pamudinot V. Džonsu pašrocīgi ierakstīt veltījumu laikraksta “Sports” lasītājiem: “Riga is the basketball capital of Europe”.
16. notikums: Skaidrīte Smildziņa (Budovska) – viena no spilgtākajām spēlētājām pasaules čempionātā Maskavā.
Divās fotogrāfijās redzamā Rīgas TTT komandas centra spēlētāja 17 gadu vecumā kļuva par vienu no izšķirošo spēļu varonēm. Padomju komanda pirmo reizi izcīna zelta medaļas, ievadot panākumu sēriju – seši tituli nākamajos septiņos turnīros.
18. notikums: Jānis Krūmiņš – Padomju Savienības izlases līderis Romas olimpiskajās spēlēs.
Uzvarēja ASV komanda, bet Padomju Savienības izlase izcīnīja sudraba medaļas. Četri no 12 spēlētājiem bija mūsējie – arī Maigonis Valdmanis, Valdis Muižnieks un Cēzars Ozers.
22. notikums: Skaidrītei Smildziņai (Budovskai) iespaidīgs sniegums un otrais pasaules čempiones tituls.
Čempiones tituls arī vēl vienai Rīgas TTT centra spēlētājai – Silvijai Kroderei.
34. notikums: Uļjana Semjonova un PSRS izlase 1976. gadā Monreālā uzvar pirmajā sieviešu olimpiskajā turnīrā.
48. notikums: Uļjanas Semjonovas karjeras rezumējums.
Uļai veltīts viss atvērums, atgādinot, ka viņas karjeras laikā starp 1968. un 1986. gadu Padomju Savienības sieviešu izlase nav zaudējusi nevienā oficiālā spēlē. Spoža bilance: divkārtēja olimpiskā, trīskārtēja pasaules, desmitkārtēja Eiropas čempione, 11 kārtēja Eiropas klubu kausa ieguvēja.
88. notikums: Latvijas komanda uzvar pirmajā olimpiskajā 3×3 basketbola turnīrā.
Uzmanības centrā – finālspēles zelta metiena autors Kārlis Pauls Lasmanis, pieminēta olimpisko čempionu emocionālā sagaidīšana Rīgā un finālspēles laikā sasniegtais TV auditorijas rekords.
**
Kā katrā izdevumā, arī “90 Iconic moments 1932-2022” var atrast vēsturiskās loģikas un taisnīguma trūkuma piemērus (nav pieminēta Rīgas TTT unikālā panākumu sērija – 18 uzvaras Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un tās galvenais līdzautors galvenais treneris Raimonds Karnītis; pievēršot uzmanību vairākām FIBA Slavas zālē iekļautajām zvaigznēm izlaisti Eiropas 1981. gada čempionāta MVP Valdis Valters un Eiropas 2007. gada basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota.
Pilnīgi noteikti Latvijas basketbola vēsture ir pārpilna faktiem un personībām, kuras, iespējams, nekvalificējas plašai starptautiskai atzinībai, bet noteikti pelnījušas cieņu un pieminēšanu pašu mājās.
2023. gadā – Latvijas basketbola simtgadē – atcerēsimies iepriekšējo paaudžu sasniegumus, un gādāsim arī par jauniem ierakstiem pasaules basketbola svarīgāko notikumu hronikā!
