16.11.2025
Helēna Bitnere-Hehta (attēlā no kreisās – #6.) bija viena no Latvijas labākajām basketbolistēm piecdesmito un sešdesmito gadu mijā, lieliska aizsardzības spēlētāja – saspēles vadītāja un snaipere. Rīgas TTT komandas panākumu pirmās desmitgades aktīva līdzautore – pieckārtēja Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, septiņkārtēja Padomju Savienības čempione. Padomju Savienības izlases sastāvā kļuvusi par pasaules čempioni (1959), Eiropas čempioni (1960) un vicečempioni (1958).
Sportiskās Rīgas 5. vidusskolas (tagad – Valsts vācu ģimnāzija) audzēkne. 1952. gadā iekļauta Latvijas jaunatnes izlasē trijos sporta veidos – basketbolā, tenisā un volejbolā, līdz priekšroku devusi groza bumbai. No 1955. līdz 1967. gadam aizvadījusi 89 spēles Latvijas izlasē, no 1958. līdz 1967. gadam spēlējusi Rīgas TTT komandā. Darbojusies abās aizsarga pozīcijās, gan veidodama komandas kombinācijas, gan apdraudēdama pretinieču grozu ar precīziem tālmetieniem.
No Helēnas kundzes atmiņām.
“Daudz trenējos individuāli, arī kopā ar vīru Oļģertu, kurš ilgus gadus spēlēja Rīgas ASK komandā. Dzīvojām netālu no Bābelītes ezera, rītos skrējām krosiņu uz Ķīšezeru. Citi sauļojās, mēs uz sacensībām mētājām pa grozu…
Manā dzīvē nekad nav bijis tikai basketbols. Treneris Oļģerts Altbergs uzreiz pateica, ka viņam nav vajadzīgas ātras kājas un dumjas galvas. Ļoti atbalstīja mācīšanos. Studēju farmaceitos, praktiskos darbus līdz desmitiem vakarā strādāju. Kamēr spēlēju, visu laiku strādāju uz pusslodzi, pēc izbraukumiem atstrādāju nokavēto. Nelielajās aptieciņā Brīvības (toreiz – Ļeņina) un Cēsu ielas stūrī bijām maz cilvēku, nevarēju taču citām likt strādāt manā vietā. Toties, kad beidzu spēlēt, nejutu nekādu pāreju vai diskomfortu. Nebija arī laika kavēties pagātnē. Bērni, tad mazbērni, darbs…”
