09.11.2022
Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas Padomju Savienībā Latvijas basketbola saimniecība tika integrēta PSRS sporta sistēmā, kardināla mainot sporta organizāciju un sacensību struktūru. Latvijas labākās komandas piedalījās PSRS čempionātos un cita līmeņa turnīros, labākie Latvijas basketbolisti tika iesaistīti PSRS izlases komandās un oficiālajās starptautiskajās sacensībās startēja zem sarkanā karoga. Basketbola dzīve turpinājās arī latviešu sabiedrībā viņpus dzelzs priekškara, trimdiniekiem iesaistoties mītnes zemju sporta dzīvē.
1940. gada 3. septembris. likvidētās Latvijas Basketbola savienības vietā tiek izveidota Latvijas Fizsikās kultūras un sporta komitejas (FKSK) Basketbola sekcija. Nomainoties okupācijas varām, to atjaunoja 1944. gadā.
1951. gadā. Rīgas komanda izcīna pirmo vietu PSRS astoņu pilsētu turnīrā.
1951. gads. Latviešu basketbolists gūst pirmo panākumu starptautiskās sacensībās PSRS komandas sastāvā – Jānis Ostrouhs PSRS studentu izlasē uzvar pasaules studentu festivāla turnīrā.
1952. gadā. vīriešu komanda Rīgas “Dinamo” uzvar PSRS kausa izcīņā.
1952. gads. Dzidra Uztupe (Karamiševa) PSRS izlases sastāvā izcīna 1. vietu Eiropas sieviešu čempionātā, Maigonis Valdmanis – 2. vietu Helsinku olimpiskajās spēlēs. Turpmāk līdz 1991. gadam PSRS izlašu sastāvā augstākā līmeņa starptautisko sacensību medaļas izcīna vēl 11 Latvijas basketbolisti un piecas basketbolistes (skat. tabulu).
1955. gads. Rīgas ASK vīriešu komanda izcīna pirmo vietu Padomju Savienības čempionātā.
1956. gads. PSRS Tautu pirmās spartakiādes turnīrā Latvijas (PSR) vīriešu izlase izcīna 1. vietu, bet sieviešu izlase – 2. vietu.
1956. gads. Melburnas olimpiskajās spēlēs Padomju Savienības izlases sastāvā spēlē Jānis Krūmiņš, Valdis Muižnieks un Maigonis Valdmanis (izcīnīja 2. vietu), bet Austrālijas izlasē spēlē Latvijā dzimušie Pēteris Bumbērs, Juris Dancis un Inga Freidenfelds (12. vieta).
1957. gads. Rīgas ASK vīriešu komanda otro reizi uzvar Padomju Savienības čempionātā.
1958. gads. Rīgas ASK vīriešu komanda trešo reizi Padomju Savienības čempionātā.
1958. gads. Sieviešu komanda Rīgas “Daugava” pirmo reizi izcīna bronzas medaļas Padomju Savienības čempionātā.
1958. gads. Nodinināta sieviešu meistarkomanda Rīgas TTT un vīriešu meistarkomanda Rīgas VEF.
1958. gads. No latvieši trimdiniekiem veidotā komanda SK “Rīga” kļūst par Zviedrijas čempioni.
1958. gada jūlijs. Rīgas ASK pirmās Eiropas čempionvienību kausa izcīņas finālā ar 86:81 un 84:71 pārspēj Sofijas “Akademik”, iegūstot kausu.
1959. gads. Rīgas TTT uzvar PSRS labāko klubu komandu ziemas turnīrā.
1959. gads: Rīgas ASK otro reizi izcīna Eiropas valstu čempionvienību kausu.
1959. gads. Latvijas (PSR) vīriešu izlase izcīna 3. vietu PSRS tautu spartakiādes turnīrā.
1960. gads. Rīgas VEF izcīna PSRS čempionāta bronzas medaļas.
1960. gada 15. maijs. FIBA ģenerālsekretārs Viljams Džonss Rīgu nosauc par Eiropas basketbola galvaspilsētu – pirmo un līdz šim vienīgo reizi abus Eiropas klubu komandu turnīra kausus izcīnījušas vienas pilsētas komandas: Rīgas ASK (trešo reizi) un Rīgas TTT (pirmo reizi)!
1961. gads. Rīgas TTT otrā dubultzuvara – izcīnīts Eiropas čempionvienību kauss un PSRS čempioņu tituls!
1961. gads. Rīgas ASK izcīna 3. vietu PSRS čempionātā un Eiropas kausa izcīņā finālā zaudē divu spēļu summā.
1962. gads. Rīgas TTT trešā dubultzuvara Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un PSRS čempionātā.
1962. gads. Rīgas ASK izcīna 2. vietu PSRS čempionātā.
1963. gads. Latvijas (PSR) sieviešu izlase pirmo reizi uzvar Tautu spartakiādes turnīrā.
1963. gads. Latvijas (PSR) vīriešu izlase izcīna 3. vietu PSRS Tautu spartakiādes turnīrā.
1964. gads. Rīgas TTT ceturtā dubultzuvara Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un PSRS čempionātā.
1964. gads. Rīgas ASK izcīna 2. vietu PSRS čempionātā.
1964. gada 28. aprīlis. Latvijas (PSR) izlase pārbaudes spēlē Kijevā ar 75:61 uzvara ASV komandu, kurā spēlēja četri nākamie olimpiskie čempioni.
1965. gads. Rīgas TTT piektā dubultzuvara Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un PSRS čempionātā.
1966. gads. Rīgas TTT sestā dubultzuvara Eiropas čempionvienību kausa izcīņā un PSRS čempionātā.
1966. gads. Rīgas VEF komanda izcīna trešo vietu PSRS čempionātā, noslēdzot Latvijas vīriešu “medaļu laikmetu”. No 1955. līdz 1966. gadam lielvalsts čempionātos četras reizes tika izcīnītas zelta, divas reizes – sudraba, piecas reizes – bronzas medaļas (ieskaitot arī izlases komandas sasniegumus spartakiādēs, kam bija PSRS čempionātu statuss).
1967. gads. Rīgas TTT sepīto reizi izcīna Eiropas valstu čempionvienību kausu.
1967. gads. Latvijas (PSR) sieviešu izlase otro reizi uzvar Tautu spartakiādes turnīrā.
1968. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – astotais Eiropas kauss un septītais PSRS čempioņu tituls. Turklāt sezonas laikā uzvarēts visās oficiālajās spēlēs. Absolūtais rekords tika atkārtots arī 1971., 1973. un 1980. gadā.
1969. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – devītais Eiropas kauss un astotais PSRS čempioņu tituls.
1970. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – desmitais Eiropas kauss un devītais PSRS čempioņu tituls.
1971. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 11. Eiropas kauss un 10. PSRS čempioņu tituls.
1971. gads. Latvijas (PSR) sieviešu izlase trešo reizi uzvar Tautu spartakiādes turnīrā.
1972. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 12. Eiropas kauss un 11. PSRS čempioņu tituls.
1973. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 13. Eiropas kauss un 12. PSRS čempioņu tituls.
1974. gads. Rīgas TTT 14. Eiropas kauss, bet PSRS čempionātā “tikai” sudrabs.
1975. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 15. Eiropas kauss un 13. PSRS čempioņu tituls.
1975. gads. Latvijas (PSR) sieviešu izlase ceturto reizi uzvar Tautu spartakiādes turnīrā, kas notiek Rīgā.
1976. gads. Rīgas TTT 14. PSRS čempioņu tituls (aizbildinoties ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm PSRS klubu komandas netiek pieteiktas Eiropas klubu turnīriem).
1976. gads. Uļjana Semjonova PSRS izlases sastāvā kļūst par olimpisko čempioni (komandā bija arī Rīgas TTT vienu sezonu spēlējusī Krievijas basketbola audzēkne Tamāra Kaļagina-Dauniene).
1977. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 16. Eiropas kauss un 15. PSRS čempioņu tituls.
1978. gads. Rīgas TTT PSRS čempionātā “tikai” sudrabs (aizbildinoties ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm PSRS klubu komandas netiek pieteiktas Eiropas klubu turnīriem)..
1979. gads. Rīgas TTT 16. PSRS čempioņu tituls (aizbildinoties ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm PSRS klubu komandas netiek pieteiktas Eiropas klubu turnīriem).
1979. gads. Latvijas (PSR) sieviešu izlase piekto reizi uzvar Tautu spartakiādes turnīrā.
1980. gads. Rīgas TTT 17. PSRS čempioņu tituls (aizbildinoties ar gatavošanos olimpiskajām spēlēm PSRS klubu komandas netiek pieteiktas Eiropas klubu turnīriem).
1980. gads. Uļjana Semjonova kļūst par divkārtēju olimpisko čempioni.
1981. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 17. Eiropas kauss un 18. PSRS čempioņu tituls.
1982. gads. Rīgas TTT dubultuzvara – 18. Eiropas valstu čempionvienību kauss un 19. PSRS čempioņu tituls.
1983. gads. Rīgas TTT 20. PSRS čempioņu tituls, bet Eiropas kausa izcīņā zaudējums pusfinālā.
1983. gads Latvijas basketbolisti pirmo reizi uzvarēja PSRS tautu spartakiādes kopvērtējumā – sieviešu izlase sesto reizi izcīna pirmo vietu, vīriešu izlase trešo reizi izcīna 3. vietu.
1984. gads. TTT komanda pēdējo 21. reizi uzvar PSRS čempionātā.
1985. gads. Rīgas TTT izcīna bronzu PSRS čempionātā.
1985. gads. Uļjanai Semjonovai desmitais (!) Eiropas čempiones tituls.
1986. gads. Rīgas TTT izcīna 2. vietu PSRS čempionātā.
1987. gads. Rīgas TTT uzvar Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā, iegūstot pēdējo lielo trofeju.
1988. gadā. Igors Miglinieks PSRS izlases sastāvā kļuva par olimpisko čempionu.
1989. gada 9. marts. Latvijas Basketbola federācija pieņem jaunus Statūtus, pasludinot neatkarību no PSRS Basketbola federācijas.
1991. gads. Rīgas VEF komanda izcīnīja 3. vietu pēdējā PSRS čempionātā.
Latvijas basketbolistu medaļas PSRS izlasēs (1945-1991)
Olimpiskajās spēlēs
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Maigonis Valdmanis | 1952., 1956., 1960. | ||
| Valdis Muižnieks | 1956., 1960., 1964. | ||
| Jānis Krūmiņš | 1956., 1960., 1964. | ||
| Cezars Ozers | 1960. | ||
| Juris Kalniņš | 1964. | ||
| Igors Miglinieks | 1988 |
| Spēlētāja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Uļjana Semjonova | 1976., 1980. | ||
| Tamāra Dauniene | 1976. |
Pasaules čempionātos
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza | |
| Jānis Krūmiņš | 1959.-6.vieta* | |||
| Valdis Muižnieks | 1959.-6.vieta* | |||
| Maigonis Valdmanis | 1959.-6.vieta* | |||
| Juris Kalniņš | 1963 | |||
| Valdis Valters | 1982 | 1986 | ||
| Andris Jēkabsons | 1986 | |||
| Gundars Vētra | 1990 |
* 1959. gada pasaules čempionātā PSRS izlase bija nodrošinājusi 1.vietu,
bet tika diskvalificēta, jo politisku iemeslu dēļ neizgāja laukumā spēlē ar
Taivanas izlasi.
| Spēlētāja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Dzidra Uztupe-Karamiševa | 1957 | ||
| Helēna Bitnere-Hehta | 1959. | ||
| Skaidrīte Smildziņa-Budovska | 1959., 1964., 1967. | ||
| Silvija Ravdone-Krodere | 1964. | ||
| Uļjana Semjonova | 1971., 1975., 1983. |
Eiropas čempionātos
| Spēlētājs | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Gunārs Siliņš | 1953 | 1955 | |
| Maigonis Valdmanis | 1957., 1959., 1961. | ||
| Valdis Muižnieks | 1957., 1959., 1961. | ||
| Jānis Krūmiņš | 1959., 1961., 1963. | ||
| Juris Kalniņš | 1963. | ||
| Oļģerts Jurgensons | 1963. | ||
| Visvaldis Eglītis | 1965. | ||
| Valdis Valters | 1981., 1985. | 1987 | 1983 |
| Gundars Vētra | 1989 |
| Spēlētaja | Zelts | Sudrabs | Bronza |
| Dzidra Uztupe-Karamiševa | 1952., 1954., 1956., 1962. | ||
| Helēna Bitnere-Hehta | 1960 | 1958 | |
| Skaidrīte Smildziņa-Budovska | 1960., 1962., 1964., 1966., 1968. | ||
| Silvija Ravdone-Krodere | 1964., 1966. | ||
| Uļjana Semjonova | 1968., 1970., 1972., 1974., 1976., 1978., 1980., 1981., 1983., 1985. | ||
| Tamāra Dauniene | 1976 | ||
| Marianna Feodorova | 1981 |
